30. Novembris 2012

• Darbi un dienas
• 30.11.12 00:00
• Vispirms bijām uz Rolava grāmatas pasākumu. Paskaidrojums: tik idiotiskā laikā (plkst. 16.00 darba dienā) un dīvainā vietā tas notika ļoti konkrētu un ar grāmatas saturu saistītu apstākļu dēļ. Ieradusies bija pārsvarā tikai pensionētu Pārdaugavas sievieškārtas lasītāju publika. Par Rolava saistību ar pilsētas 7. bibliotēku, kas pavisam nesen, grāmatas rakstīšanas laikā ir tikusi slēgta un ar visiem Rolava vecajiem papīriem pievienota Iļģuciema bibliotēkai, izveidojot Stradiņa universitātei blakus esošo Pārdaugavas bibliotēku, var izlasīt grāmatā.
  Pēc tam cauri putenim laidām uz Miķeļa Fišera izstādes atklāšanu Arsenālā. Miķelis ir spēks, prasmes un daile pilnā sparā. Pat ja neinteresē/neuzrunā/atbaida visāds ezotērisks sviests. viņš vienkārši ir nenormāli talantīgs zīmētājs, gleznotājs, turklāt ar izturētu, konsekventu un nemitīgi evolucionējošu savas darbošanās apzināšanos. Var saukt arī par rokrakstu un stilu. Sāk uzmākties aizdomas, ka šai pieticīgajai mērķtiecībai varētu būt visai liela saistība arī ar atteikšanos dzert visādus alkoholu saturošus dzērienus. Izstādes atklāšanā, saprotams, līdz ar to tika piedāvāts ūdens vai smiltsērkšķu sula no milzu tvertnes. Muļķis bija tas, kas to nenobaudīja. Gribas aiziet uz izstādi kādu citu dienu - kad nebūs to baru.
  Nu un tad vēl - pasākums Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā (nekad neatceros nosaukumu, bet tā ir tā vieta Pils laukumā, kur agrāk bija sarkanās armijas muzejs ar lielgabalu vienā no zālēm). Gājām uz to ar zināmu piesardzību, jo dzejnieku lasījumi+mūzika parasti nozīmē klusu čaukstēšanu kaut kur telpas attālākajā stūrī un cilvēku biezā džemperī, akustisko ģitāru, un visu, kas nu šādās attiecībās var izveidoties.
  Te nekā tāda laimīgā kārtā nebija. Vērdiņš, Gaile, Auziņa, Viguls un vokāli instrumentālais ansamblis "Sigma"* ņēmās intensīvi, vienotā tempā, ritmā, turklāt līdzsvarojot cits citu tā, ka uz brīdi pat izdevās aizmirst, kur esi - Rīgā, Vācijā, Berlīnē vai Bruklinā.
  Man šķiet, ka šo dzejas "montāžu" (un bija tajā itin jauki apspēlēta arī līdzība ar šo dažām paaudzēm skolas laikā tik pazīstamo žanru), tās veidotājiem miera vējos vajadzētu piedāvāt kādam teātrim kā noteiktā laika sprīdī skatāmu uzvedumu, vai varbūt apceļot ar to plašākas mūsu zemes āres.
  Tāda, lūk, ļoti aizraujoša un pat pretrunām bagāta pēcpusdiena, vakars.
  
  * Mūzikai kopējā iespaida radīšanā bija milzu nozīme. Es gan baigi nepārzinu Latvijas mūsdienu estrādēs un visādās citādās skatuvēs dzirdamās skaņas, bet šīs sķita kaut kas tieši tāds, kā Latvijas "populārajā" mūzikā izsenis ir pietrūcis. Atvainojos par banalitāti, bet gribētos to saukt par gudrību.
  Tags: darbi un dienas
• 14 piezīmesvieta jūsu piezīmēm