18. Jūnijs 2007

• Vālā minūte dārga
• 18.6.07 22:40
• Kad izslēdzu pļaujmašīnu un pļavā iestājās klusums, saklausīju balsis. Vienreiz pat gāju uz māju skatīties, likās, ka pagalmā kāds runā. Bet nekā. Nospriedu, ka rēgojas. Bet nākamreiz, kad beidzās benzīns, atkal dzirdēju.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Raidījums
• 18.6.07 22:41
• Bija tāds jocīgs TV raidījums, kurā it kā par jauno gadījuma rakstura Latvijas prezidentu diskutēja šādi tādi gadījuma rakstura cilvēki. Nē, tas nebija sapnis, lai gan nedz raidījuma sākumā, nedz beigās nebija nekādu titru. Vai varbūt biju dzēris? Dažus no viņiem pazinu - bija fotogrāfs Valts Kleins un bija mūsu visu mīļais ētiķis Augusts Milts. Un tieši Milts līdzās dažādām citām aptvenībām vienā brīdī teica, ka mēs visi cenšamies būt labāki, nekā esam patiesībā.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 18.6.07 23:37
• Ir tāds viens brīdis, kad pļaujot zāli es saprotu (un tas nav pirmo gadu), ka ir jānovelk krekls (man nudien nepiemīt vēlme atkailināties kaut vai pagalam noslēgtā vidē) un ka ir jānomet sandales, kas jau labu laiku tracinājušas ar mitriem sapļautās zāles kunkuļiem, kas spiedušies starp pēdu un sandales zoli. Protams, rezultātā ir saules apsvilināta un Kaukāza plūmes zaru nobrāzta mugura, un nātru, ušņu, nopļautu krūmu un visādu citādu mošķu sadurstītas un sagrazītas un satulznotas pēdas, kas vannā lieliski sūrst. Bet par to visu man ir prieks, tieši tik liels prieks, ka man nav ne mazāko šaubu - būt cilvēkam nebūt nenozīmē izvēlēties vieglāko ceļu (pat ja tas nozīmētu gumijas zābakus). Un būt laimīgam nebūt nenozīmē to, ka tas ir viegli.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm