|
Maijs 19., 2009
08:25 laikam jau filma Marley & Me nebija labākā izvēle vieglam vakara kino, ja pāris dienas atpakaļ uz labākiem medību laukiem devies viens no mana mūža labākajiem draugiem - Džeroms. suns, ar kuru puspasaule izstaigāta, visādi podi gāzti, visi dīķi izpeldēti, katru nakti viena gulta dalīta un, galu galā, kopā pieaugts. es jau zinu, ka pēdējos gados viņš bija vecs īgņa, kurš pats nezināja, ko grib, un lēnā garā krita visiem uz nerviem. bet tas viss ir nieki. viņš tāpat bija viens no labākajiem suņiem pasaulē.
dusi klusi.
|
Comments:
aš asara acīs saviesās ....
man viņas vakar lija aumaļām...
nu zem kaut kā, kas smuki zied un ir gards. tas ir tā, kā vajag.
grāmatu lasīju bimbojot, kaut uzrakstīts nebij jau nemaz tik tik tik.. bet nu fakti un pazīstamas sajūtas tā vien asaras izsauca:) par filmu vēl tikai domāju.. vai vispār skatīties:) es savu dzīvi bez suņiem pat iztēloties nevaru.., tieši tāpēc ,ka viņi jau to vārdu "labākais" ienes sirdī un ikdienā.. vai kaut kā tā.. |
|
|
Sviesta Ciba |