|
|
|
Jūlijs 11., 2014
23:50
Aizvakar dēls izdīca, ka ir pienācis laiks izvilkt gaismā lielo piepūšamo baseinu (līdz šim plunčājās pa parasto sīču baseiniņu līdz potītēm apmēram). Pats 2 stundas noņēmās ar baseina uzstādīšanas darbiem - mazgāja un berza, berza un mazgā, cītīgi pumpēja un palīdzēja saliet ūdeni (grūti pateikt, bet kāda tonna ūdens). Abi bijām slapjām mugurām, bet gandarīti par rezultātu. Bet prieks bija īss. Kamēr pierunāju čali mazliet atpūsties un nosnausties, lai ātrāk paiet ūdens iesilšanas laiks, gaismā nāca divas nelaimes - divi nodevīgi caurumi. Ne tikai gaiss devās atpakaļ visumā, bet arī mūsu ziljons litri ūdens lēni, bet pamatīgi bija aizsūkušies atpakaļ pie mātes zemes. Krišjānis šo dvēseli stindzinošo skatu ar beigto baseinu uzņēma kā vīrs. Divreiz norausījās lūpa, un viņš bija gatavs uz līdzenas vietas braukt kaut uz Daugavpili, bet jauns baseins jānopērk.
Tik ātri gan tas nenotika. Nācās 2 dienas pagaidīt.
Un te nu tas ir - liels un zils, tajā ir sagājis iekšā viss mūsu akas saturs, bet baseins tik pusē (labā ziņa - mums aka tik šādām lietām domāta). Es bērnībā būtu nez ko atdevusi, lai man tāds būtu. Bet tas jau skaidrs, ka, domājot par mūsdienu jaunatni, tādās kategirojās vairs nedrīkst neko salīdzināt.
Un vēl visa māja smaržo pēc žūstošiem liepziediem. Kaifs.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |