|
Marts 24., 2014
23:33 - Par āboliem Skatoties uz izurbināto caurumu dēla istabas sienā un mēģinot no viņa izspiest atbildi uz jautājumu: "Kāpēc???", es visnotaļ spilgti atcerējos dienu, kad, guļot pusdienlaiku, noplēsu labu sloksni vecmāmiņas jauno tapešu. Tās nesen bija izlīmētas, bāli dzeltenas, ar baltām margrietiņām. Man šķiet, es toreiz arī varēju būt Krišjāņa vecumā, varbūt kādu gadu vecāka. Jā, tagad es, pieaugušā lomā esot, mēģināju noskaidrot - kāpēc? Toreiz man neviens neko nejautāja (lai gan es būtu gan varējusi pastāstīt par to mazo, atlupušo stūrīti, kas uz mani skatījās, skatījās, bet, kad to parāva, komplektā nāca eleganta strēmele līdz pat griestiem). Jā, man neviens neko neprasīja. Ņēma un vienkārši sadeva ar pletni. Pirmo, kas bija pa rokai. Tagad skatījos uz caurumu dēla istabas sienā, un galvā jaucās domas "ābols no ābeles" un "cik labi, ka pietika prāta nelīmēt tapetes".
|
|
|
|
Sviesta Ciba |