|
Jūnijs 19., 2012
14:58 Krišjānim ārprātā kut. Kad bija bēbulis, katra pampermaiņa mums bija pilna ar smiekliem, jo viņam kut visur, kur tik pieskaries. Un viņa smiekli ir tik lipīgi, ka tā vien gribas viņu paknibināt, jo skaistāku un lipīgāku smieklu pasaulē nemaz nav. Vakaros pirms gulētiešanas mēs vārtāmies pa lielo gultu un tad nekādi nevar atturēties no mazas pakutināšanas, lai visa māja pilna smieklu. Katru reizi gan atceros gudros rakstos teikto, ka bērnus kutināt nav veselīgi utt, bet Krišjānis tik spiedz: "Kilini vēl, kilini vēl!" :) Un kad es viņam prasu, kas Tu man esi? Viņš smaida, koķetē un klusi dudina: "Mīļbumbulīts..."
Vakar septiņos no rīta Krišjānis piecēlās un pirmais, ko paziņoja: "Tu esi mans mīļumiņš! Mamma ir mīļumiņš!"
Es nepazīstu nevienu foršāku cilvēku pasaulē par šo konkrēto jaunskungu. :)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |