Pilota memuāri.

Iekāpu purva akacī un sapratu - joki mazi. Zābaks iestieg kā atskabarga un nemaz tā to kāju ārā neizraut, ja nav, pie kā pieķerties. Tomēr purvs vilina ar dzērveņu uzkalniņiem un brūkleņu pudurīšiem, un tur ir sava viltība. Tumsā droši vien arī praulu maldugunis var redzēt. Nolēmām, ka nākamgad jāņem piepūšamā laiva un jāairējas uz bezdibeņezeriņa vidu. Brokastis purva ezera vidū. Uz tādu avantūru gan es parakstos.

Citās ziņās - viss pārējais. Signālu ģenerators jālabo, apkures sistēma nav hermētiska (čaļi dabūs pasvīst), šādas tādas haltūras ļaus glābties no bankrota un tā.