Pilota memuāri.

11. Septembris 2015

11. Septembris 2015

Par personisko.

Add to Memories Tell A Friend
Vispirms, šis nebūs tolerants viedoklis. Toties tas būs 100%īgi mans un patiess.

Proti. Pirmām kārtām mani bažīgu dara veids, kā LV (un ne tikai LV) mediji atspoguļo problēmu, proti, lavīnveidīgi. Pēkšņi. Neradot kontekstu un neveidojot izpratni par to, kas notiek, cik ilgi jau notiek un kāpēc notiek, nemaz nerunājot par to, kādas lielākas vai mazākas problēmas var(-ēja) vai nevar(-ēja) paredzēt un kā to darīt. Kā personiskā, tā valstiskā līmenī.
Naftas noplūde Meksikas līcī - tāls, mūs neskarošs štrunts, Fukus(š?)imas kodolavārija - tas pats. Islāma valsts (kuru finansē vvz-kas?), Krievijas fašistiskā agresija, hibrīdkarš, un - HUJAKT! - bēgļi pēkšņi. Gandrīz no skaidrām debesīm pēkšņi parādās jauna, aktuāla tēma, ko malt visās variācijās atkal un atkal, neradot nekādu skaidrību. Tas rada līdzīgu iespaidu kā tad, ja tiktu komentēta sporta spēle, kurā komentētājam labākajā gadījumā ir tikai ar atpakaļejošu datumu skaidrojoša nozīme citādi nesaistīta procesa komentēšanā, no kuras šī procesa iznākums nav atkarīgs pat ne vismazākajā mērā.

Un otrkārt. Personiskās atbildības līmenī neviens Junkers man nevar ne pavēlēt, nedz arī likt uzvesties toleranti pret kādu, kas pats neprot uzvesties. Tu esi kara bēglis? Fine. Tu gribi strādāt, integrēties un dzīvot citā kultūrā, jo tavu zemi plosa karš? Fine. BET! Ja tu iedomājies, ka varēsi šeit diriģēt kaut jelkādu orķestri.. Uj, kā nāksies vilties.
Pirmkārt - multikulturālisms nestrādā. Otrkārt. Tu mācīsies latviešu, nevis krievu valodu. Treškārt. Ja iedomāsies taisīt nekārtības, pizģīt, kko beztēmā pieprasīt, dzīt huiņu, tad tava reliģija, tava ādas krāsa, tava kultūra - tam visam vairs nebūs nozīmes. Un neviens mani neatturēs to paskaidrot jau citā reģistrā, un ar naglainu dēli. Bez auklēšanās, bez kkādas tur liberālas šļupstēšanas vai apelēšanas pie cilvēktiesībām, visa šitā sūda. Ir noteikumi - ir kārtība. Nav noteikumu - nav kārtības.

Ilgstoša valstiska pretimstāvēšana gan utainajiem, gan zili pelēkajiem, gan sarkani zvaigžņotajiem un viņu pēctešiem homo sovieticus, kuru pēcteči šobrīd nodrošina to, ka vismaz daļā LV ir paralēla valoda un prasmes pēc tās, būs bijusi gana laba mācībstunda, lai vēl vieni haļavas meklētāji iestigtu dziļi purvā.
Tiem, kuriem pāri brāžas karš, tiks paīdzēts. Bet ne tiem, kam kas cits padomā. Pret jums tolerances nebūs.

Fire at will.
Powered by Sviesta Ciba