Pilota memuāri.

Cilvēks taču ir nācis no dabas. Bet kaut kā visiem tik pievilcīga šķiet dzīve mūra skāvienos, asfaltu labirintā, iespiestiem metāla bundžās starp citām metāla bundžām. Un tā no dienas uz dienu, uz riņķi vien, uz riņķi vien. Naktīs skatu uz zvaigznēm apmiglo laternu oranžā gaisma. Zemi klāj asfalts, vienalga vai zem tā ir pludmale vai ne, un debesis arī ir atņemtas.

Bet man, toties, te viss ir. Kamenes, kas pilda darba grafiku, laižoties no zieda uz ziedu, tikko pļautas zāles smarža un debesis, kas pilnas ar zvaigznēm. Un klusums. Tikai, bļin, NETa nav (Eu, iesakiet provaiderus, kas sniedz pakalpojums lauku rajonā, a?)

Aber vispār man ir nedaudz stīva mugura. 540 pārstieptie FIBO bloki izrādījās smagi, maitas. Vai es teicu, ka vismaz vēl tikpat vajadzēs? ...Nē, dvēsele man neizputēs... es visu naudu lieku stutēs.. x]

M**kas tie Draugiem.lv!!! Kas tie par nejēdzīgiem filtriem pret ķēdēs vēstulēm, ka nevar pat download linkus bez speciālām metodēm citiem nosūtīt! Īīīīīīdōōōti...