If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

"

"Tu izskaties nomākts, vai viss kārtībā?”
“Nekas nav kārtībā. Domāju, ka man pietiek. Došos atpakaļ. Jūtos noguris.”
“Nu tas nav sarežģīti – pasta mājā ir kontroles punkts un tev tikai jāievada savs klienta kods un pēc mirkļa jau sēdēsi krēslā savā aģentūrā. Žēl, ka tik ātri dodies prom.”
“Man arī, bet šoreiz tiešām tā būs labāk. Man gribas šodien kārtīgi iedzert. Ar draugiem. Īstiem. Īstā krogū, kur visiem ir vienalga, ko es vēlos.” nodzēsu cigareti uz kāpņu apmales un paskatījos debesīs. Pēkšņi visi nelielie lidojošie punkti bija kļuvuši par nelieliem lidaparātiem, kas joņoja milzīgā ātrumā līdz beidzot apvienojās masā, kas līdzinājās milzu matu fēnam. Nodomāju, ka diezgan savāda parādība, bet nolēmu neko jautāt.
“Kur, tu teici, ir tas kontroles punkts?”
"Pasta mājā."

Tad piecēlos un pamāju atvadām.

Pamodos aģentūrā uz krēsla. Balss paziņoja: “Laipni lūdzam atpakaļ! Ceru, ka jums patika šis ceļojums! Par visiem mūsu ceļojumu piedāvājumiem varat konsultēties....”
Pārējo es nenoklausījos un izgāju uz ielas. Iegāju pirmajā bārā un pasūtīju glāzi alus.
"