If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

kad man bija 18, es strādāju avīzē, kuras stūrakmens bij daži nodzērušies ciniķi, kas man mēģināja pastāstīt cik dzīve ir ļauna, vedot mani uz swinger klubiem, brokastīs barojot ar viskija glāzēm un stumjot mani politikas sūdos līdz trūkst elpas.
18 gados tas viss nav jāzin. 18 gados ir jādzīvo astoņpadsmitgadīga optimista dzīve, bet man tas pagāja secen, jo es nespēju noticēt Viņai un Viņai, kad viņas teica, ka mīl, jo vienmēr ausīs skanēja kolēģa viskija nodzertā balss: "viņas visas ir maukas..."

bet tai vecumā pašsagalbāšanās instinkts ir spēcīgs un tu, cilvēk, sāc ticēt, ka viss nav tik ļauni kā stāsta.
bet pietiek ar vienu neveiksmi, un tad cinisms tiek pasludināts par reliģiju.
un tad jau ir vienalga.

līdz esi nodzīvojis pietiekami, lai saprastu, ka, iespējams, esi kļūdījies savā pasaules uztverē.