If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

jau trešo dienu braucam uz darbu kopā ar manu menedžeri, jo viņam salūzis auto.
braucam autobusā.
ik reizes es pamanīju nelielu paniku viņā, tiklīdz kāds no pasažieriem uzvedās neadekvāti.
šodien bija kulminācija, jo pēc 12 stundu darba ar neapmierinātām houseviwe iekš mazpilsētas populārākā coffeeshop devāmies mājup ļaužu pārbāztā autobusā, kas rezumējas: tīņu telefonMP3mūzika, tukšotas alusbundžas, pārdzērušies laukstrādneki (pārsvarā no lv), hiperaktīvi(pārdžerušies)poļi™, kliedzošas sievietes (jo vāķījami vīri).. well onka vairs neko nesaprata un teica, ka autobusi esot ļoti slikta vieta, kur pavadīt pēcdarba pusstundu.

pasmaidīju un teicu, ka tā ir mana ikdiena un tādi nu tie cilvēki ir.

pat ja bēgam no īstenības un mēģinasm dzīvi dzīvot puķu laukā, tas neko nemaina - īstenība ir un cilvēki ir tādi kādi viņi ir.
tie, kas dzīvo smukos rajonos un brauc smukas mašīnas neko nezin par īstenību, man tā škiet. kopš šodienas.

---