dažkārt ir labāk klusēt, pat tad, ja zini, ka tev pieder patiesība.
reiz kādā sarunā aizskārām Nīči un Vāgneru un mans sarunbiedrs apstrīdēja faktu ka viņi abi dzīvojuši vienā laikaposmā.
Skaidri zināju, ka viņi bijuši tuvi draugi, bet neteicu neko, jo sarunbiedrs, redz, studējis filozofiju piecu gadu garumā.
Tikai šodien viņš man piezvanīja un pavaicāja vai es joprojām atceroties to sarunu, teicu, ka atceros, un viņš man atvainojās (ir pagājuši 2 mēneši) jo tikai vakar viņš esot atcerējies par to un sameklējis faktus vēstures grāmatā...
patīkami.
reiz kādā sarunā aizskārām Nīči un Vāgneru un mans sarunbiedrs apstrīdēja faktu ka viņi abi dzīvojuši vienā laikaposmā.
Skaidri zināju, ka viņi bijuši tuvi draugi, bet neteicu neko, jo sarunbiedrs, redz, studējis filozofiju piecu gadu garumā.
Tikai šodien viņš man piezvanīja un pavaicāja vai es joprojām atceroties to sarunu, teicu, ka atceros, un viņš man atvainojās (ir pagājuši 2 mēneši) jo tikai vakar viņš esot atcerējies par to un sameklējis faktus vēstures grāmatā...
patīkami.