vakar domās es sevi ieliku situācijā, kad esmu sieviete, kas gaida bērnu, bet nezin kurš tēvs.
briesmīga sajūta.
piezvanīju un aizvedu meiteni pie jūras, sēdējām, malkojām kafiju un pļāpājām - kā agrāk, kā īsti draugi.
un atklāju briesmīgo patiesību - viņa šo bērnu itinnemaz negaida, uztver to kā nastu, kas sakropļojis viņas ikdienu.. dzīvi.
tas patiešām ir traģiski, manuprāt.
tādēļ esmu apņēmies atbalstīt to skuķi cik un kā iespējams un neļaut viņai justies vainīgai vai vientuļai, palīdzēt saprast cik svarīgs ir šis notikums un, ka bērna piedzimšana nekādā gadījumā nav PROBLĒMA jebkādā izpausmē.
šodien viņa man darbā pienāk un saka - paldies, mūsu saruna man lika paskatīties uz notiekošo no pavisam cita redzes leņķa!
un arī es jūtos daudz labāk.
daudz daudz labāk.
nutad činčin!
briesmīga sajūta.
piezvanīju un aizvedu meiteni pie jūras, sēdējām, malkojām kafiju un pļāpājām - kā agrāk, kā īsti draugi.
un atklāju briesmīgo patiesību - viņa šo bērnu itinnemaz negaida, uztver to kā nastu, kas sakropļojis viņas ikdienu.. dzīvi.
tas patiešām ir traģiski, manuprāt.
tādēļ esmu apņēmies atbalstīt to skuķi cik un kā iespējams un neļaut viņai justies vainīgai vai vientuļai, palīdzēt saprast cik svarīgs ir šis notikums un, ka bērna piedzimšana nekādā gadījumā nav PROBLĒMA jebkādā izpausmē.
šodien viņa man darbā pienāk un saka - paldies, mūsu saruna man lika paskatīties uz notiekošo no pavisam cita redzes leņķa!
un arī es jūtos daudz labāk.
daudz daudz labāk.
nutad činčin!