šodien beidzu pārvākties jaunajā miteklī.
māja un istaba diezgan nolaista, bet man tak tas dekorētājtalants.
kaimiņi vēl jāiizzina, bet šķiet, ka būs ok, jo abi tādi bišķ jocīgi - tādi īsti cilvēki.
un tas ir patīkama pārmaiņa pēc "dalīt māju ar pašpasludinātajiem pareizajiem cilvēkiem, ar kuriem NAV par ko runāt".
ar jocīgiem cilvēkiem vienmēr viskautko var parunāt, jo viņiem šķiet, ka viss ir jocīgi un par to kādam jāstāsta.
tas porši.
un vēl porši ir tas, ka māsīca pāri gaitenim un vienmēr, kad sagribas pateikt čau, var pieklauvēt un pateik ČAU! - tas ūber!
nutad činčin!
p.s. ar mana iespējamā bērna māti esam sākuši to ko sauc par satuvināšanos. manuprat ļoti loģisks lēmums, ņemot vērā radušos situāciju. tas ar diezgan porši.
māja un istaba diezgan nolaista, bet man tak tas dekorētājtalants.
kaimiņi vēl jāiizzina, bet šķiet, ka būs ok, jo abi tādi bišķ jocīgi - tādi īsti cilvēki.
un tas ir patīkama pārmaiņa pēc "dalīt māju ar pašpasludinātajiem pareizajiem cilvēkiem, ar kuriem NAV par ko runāt".
ar jocīgiem cilvēkiem vienmēr viskautko var parunāt, jo viņiem šķiet, ka viss ir jocīgi un par to kādam jāstāsta.
tas porši.
un vēl porši ir tas, ka māsīca pāri gaitenim un vienmēr, kad sagribas pateikt čau, var pieklauvēt un pateik ČAU! - tas ūber!
nutad činčin!
p.s. ar mana iespējamā bērna māti esam sākuši to ko sauc par satuvināšanos. manuprat ļoti loģisks lēmums, ņemot vērā radušos situāciju. tas ar diezgan porši.
gāju uz veikalu pēc vīna un satiku Sergeju.
runājām par:
vai man tagat jālīmē, četrus mēnešus atpakaļ, iesāktās attiecības un jābūt ar viņu kopā, jebšu nelikties ne zinis un gaidīt līdz piedzimst bērns un tad tests, kas piertāda, ka tas mans un tad plānot tālāk?
viņš rausta plecus un saka, piedo vecozēn, bet es patiešām nezinu un tad mātes vallodā - serdce podskazet - ona vsegda znaet cto pravilno, cto net.
un ir tā, ka serdce saka, ka nav ko māžoties un laiks pierast pie atbildības, jo mans tas bēbis kā likts.
akdies.
runājām par:
vai man tagat jālīmē, četrus mēnešus atpakaļ, iesāktās attiecības un jābūt ar viņu kopā, jebšu nelikties ne zinis un gaidīt līdz piedzimst bērns un tad tests, kas piertāda, ka tas mans un tad plānot tālāk?
viņš rausta plecus un saka, piedo vecozēn, bet es patiešām nezinu un tad mātes vallodā - serdce podskazet - ona vsegda znaet cto pravilno, cto net.
un ir tā, ka serdce saka, ka nav ko māžoties un laiks pierast pie atbildības, jo mans tas bēbis kā likts.
akdies.
un tad es iedomājos - kas tas visiem ir ar to ārprātsajūtu, kad kāds jādzemdē?
vai tas tiešām VISU sagriež kājām gaisā?
vai tas tiešām TIK dārgi barot jaundzimušo?
kā ir?
vai tas tiešām VISU sagriež kājām gaisā?
vai tas tiešām TIK dārgi barot jaundzimušo?
kā ir?