ir tās dienas, kad ir sajūta, ka es esmu priekšnieks trīsdesmitgadīgu bērnu baram, jo viņi nāk un viens par otru kautko sūdzās.
ikdienas.
dienu no dienas.
un viņi visi tur tādi vienādi - neizdarīgi un slinki, un nedaudz neaptēsti..
un šis nav subjektīvs viedoklis.
nutad činčin.
ikdienas.
dienu no dienas.
un viņi visi tur tādi vienādi - neizdarīgi un slinki, un nedaudz neaptēsti..
un šis nav subjektīvs viedoklis.
nutad činčin.
atbrauca Aleksandra ar mammas džipu, paņēmu alus un mēs devāmies uz lidostas apvedceļu gaidīt, kad nokritīs kāda lidmašīna.
runājamies par šo un to un tad viņa ieminas par manu dzimšanas dienu.
teicu, ka nemaz nejūtos 35.
viņa iepleš acis - trīsdesmitpieci?!
esot domājusi, ka man šogad 27.
nolādētais alkoholisms.
runājamies par šo un to un tad viņa ieminas par manu dzimšanas dienu.
teicu, ka nemaz nejūtos 35.
viņa iepleš acis - trīsdesmitpieci?!
esot domājusi, ka man šogad 27.
nolādētais alkoholisms.