divas nedēļas skaidrā un esmu sevi iepinis tādos sūdu līkločos, ka gaismu vairs neredz.
itkā vienalga, bet itkā nav.
sievietes mani iedzīs kapā! - es to jau zināju.
un šoreiz atkal Moonika.
cik ilgi jau šis velkas? pusgadu? vairāk?
es nez, bet nupat bij kulminācija un es vairs neko nesaprotu.
viss sākās īsi pirms ziemassvētkiem, kad pavadījām ikdienas kopā - kino, kafija, bezmērķīga braukalēšana pa naksnīgām ielām..
vienvārdsakot - iegansts satikties vienmēr tika atrasts.
ziemassvētki kopā, vecā gada vakara kopā.
viss diezgan nevainīgi, bet tad pirms pāris dienām viņa man zvana nakts vidū un saka, ka grib braukt pie manis, saku ok.
nākamajā dienā viņa saka, ka jūtas, ka krāpusi savu amerikas b-f (ar kuru viss cauri pirms mēneša, bet kurš jnoprojām nemitīgi raksts īssziņas) un ta esot mana vaina, jo viņai šķitis, ka esam draugi un tikai, bet nupat viņai šķiet, ka es gaidot ko vairāk.
tas diezgan wtf un es uz brīdi pat zaudēju valodu, jo neba es skrēju nakts vidū..
teicu, ka man diezgan pofig par "kautkas vairāk" (laivai kas tas arī būtu) un, ka viņa man vairāk svarīga kā cilvēks.
par atbildi ir iestājies IGNORE, ko es nespēju sev nekādi izskaidrot.
viens noteikti ir skaidrs - Moonika ir meitene ar nopietnām zamaškām.
un vēl ir skaidrs, ka skaidrs prāts nepiekā laba nonoved..
tur ārā - aiz šīm četrām sienām - ir pilns ar padebīliem cilvēkiem, ka es jums saku!
pofig mode ON.
un činčin!
itkā vienalga, bet itkā nav.
sievietes mani iedzīs kapā! - es to jau zināju.
un šoreiz atkal Moonika.
cik ilgi jau šis velkas? pusgadu? vairāk?
es nez, bet nupat bij kulminācija un es vairs neko nesaprotu.
viss sākās īsi pirms ziemassvētkiem, kad pavadījām ikdienas kopā - kino, kafija, bezmērķīga braukalēšana pa naksnīgām ielām..
vienvārdsakot - iegansts satikties vienmēr tika atrasts.
ziemassvētki kopā, vecā gada vakara kopā.
viss diezgan nevainīgi, bet tad pirms pāris dienām viņa man zvana nakts vidū un saka, ka grib braukt pie manis, saku ok.
nākamajā dienā viņa saka, ka jūtas, ka krāpusi savu amerikas b-f (ar kuru viss cauri pirms mēneša, bet kurš jnoprojām nemitīgi raksts īssziņas) un ta esot mana vaina, jo viņai šķitis, ka esam draugi un tikai, bet nupat viņai šķiet, ka es gaidot ko vairāk.
tas diezgan wtf un es uz brīdi pat zaudēju valodu, jo neba es skrēju nakts vidū..
teicu, ka man diezgan pofig par "kautkas vairāk" (laivai kas tas arī būtu) un, ka viņa man vairāk svarīga kā cilvēks.
par atbildi ir iestājies IGNORE, ko es nespēju sev nekādi izskaidrot.
viens noteikti ir skaidrs - Moonika ir meitene ar nopietnām zamaškām.
un vēl ir skaidrs, ka skaidrs prāts nepiekā laba nonoved..
tur ārā - aiz šīm četrām sienām - ir pilns ar padebīliem cilvēkiem, ka es jums saku!
pofig mode ON.
un činčin!