If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

esmu diezgan īzī pasaules uztveres ziņā un ar līdzcilvēkiem man nekad nav problēmu.

bet ir viena lieta, kas mani besī līdz baltkvēlei un tā ir neziņa par to kas notiek.

tādēļ šodien visi pa kārtai uz tepiķa.

Sergejs uz pusdienām,
Natālija uz kafiju,
Moonika parkingā pēc darba.

nu un tagat man ir skaidrs, kas un kā, jo:
Sergejs saka, ka esot sapasamīlējies Natālijā un viņiem tjip romāns. happy par viņu un viņš ir mans draugs.
Natālija saka, ka nevarot izlemt starp mani un Sergeju, bet noliku visu pa vietām, sakot, ka man nav ne mazākās intereses par viņu kā sievieti un gribu lai mēs draugi un tikai, forever.
Moonika lauzās, lauzās, bet tad pateica, ka nez vai gribot braukt uz Kanādu un atstāt mani te, bet viņas ex šobrīd neļaujot dzīvot vēsu prātu un tādēļ bardaks viņā un tādēļ jaucot prātu mums abiem.

nuvo - viss skaidrs.

a nafig cilvēki nespēj dzīvot vienkārši un vajag visādas fkn intrigas mēneša garumā ar mana pašiznīcināšanās tārpa barošanu?!

dzīve ir viena un tā arī tā jādzīvo.


beidzot miers un mierīga prāta čin čin!

veseli!

atpakaļ uz zemes.

vajag padomu.

nolēmu, ka man apnikusi mana rozā guļamistaba un laiks to pārkrāsot.

tik nezinu kādu krāsu izvēlēties.
idejas? ieteikumi?

p.s. istaba tjip maza, kvadrātveida, nav diezko daudz mēbeļu, ir daudz saules.