If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

vakar iekviecos, ka man viss tutū un tāda tā situācija ir joprojām.

man beigusies apkures degviela un mājā ir neciešami auksts
es esmu slims (vīnatermometrs saka, ka man 39°C) un plaušās dzīvo gliemeži
man nav cash, bet ir slinkums vilkties līdz bankomātam
man nav pica, jo pica ir cash
man nav ko vilkt, jo visas drēbes slapjas

un tad nu es te tā sēžu - kails aukstā mājā, pie apledojuša iMac, izsalcis un slinks ar glāzi konjaka, kasu sev kreiso pēdu, klepoju un smejos par dzīvi.

kad es biju sīks, tad caurām naktīm spēlējos ar roku pirkstiem - iedomājos ka tie tādi kā dinozauri un viens otram uzbrūk un kaujas un es klusībā pie sevis rūcu un imitēju lūztošu kaulu skaņas.

kad man bija 15, tad es gribēju būt jūrnieks un precējies ar Guntu.
viņa dzīvotu mūsu mājā, meža vidū, audzinātu mūsu bērnus un gaidītu mani pārbraucam.

ikreiz, kad esmu slims atceros par Veidenbaumu un viņa pēdējām gaitām.
Mārīte bij tik labs stāstītājs, ka man joprojām viņš acu priekšā savā plānajā mētelītī tēva ragavās - klepo gliemežus un lēnām mirst...

atnāca kaimiņš, aizņēmos cash - fkn score!
pica un dokumentālas fuifilmas!

ir aizdomas, ka sala ir aizpēdējusi iekš polārā loka, jo visu dienu viss pelēks.