If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

kopš paša rīta guļu zem mašīnas.

gribēju aizbraukt līdz kalniem, bet izkustināt mašīnu no stāvvietas neiespējami - aizmugurējās bremzes noklemmējušās i sjo. šobrīd netieku gudrs kā lai to pinpi noņem, ja kaunumlūpas pielipušas un atlaist nav iespējams, pagriest ar ne (koroče tur kautkur tai pinpī jābūt regulētājskrūvei, lai atlaistu rokasbremzi, bet kā lai atrod to jobano klitoru, ja sprauga 5 mm plata un pinpis negriežas).. Domāju, ka pamēģināšu atlaist rokasbremzes kabeli, jo tas varētu atlaist automātiskās bremžu regulēšanas mehānismu un tādejādi es varētu noņemt to pinpi un atslēgt rokasbremzi kā tādu, jebšu izmest kaunumlūpas nafig..

un visa šitā pišanās divas dienas, pirms viņai stīleršipā randiņš, ibio - nonocietās, padauza jobainā!

UPD koroče, ņemos es ap to savu mauku, iznāk sirms ambāls no pretējās mājas un prasa, kas pa lietu. izstāstu. šis kautko norūc, ivelkas atpakaļ mājā un pēc minūtes iznāk ar pāris aliņiem. iedzeram. šis saka, ka viņam tā esot vairākkārt gadījies un kas nekas nepalīdz izņemot vienu metodi - vajagot iemest atpakaļgaitā, sagāzēt un tas pist pedāli grīdā - no trieciena bremzes atlekšot. tā ar izdarījām. viss cool. aizbraucām pēc kočiņa. (onka vēl saka, ka līdz jaunajām bremzēm labāk rokasbremzi vispār nafig nelietot).

".. I see girls who are undoubtedly beautiful and have lots of delightful muscles and little bones and taut skin and masses of silky hair.."

tiklīdz manas rokas saskaras ar eļļu un man kautkas jāskrūvē, tā manī atmostas tas zemnieks, kas to vien grib, kā visu dienu ar traktoru art zemi, lēnām dudinot trīsgraudnieku.

bet paskat ko sev esmu nodarījis - sēžu pie iMac, rakstu uz baltas klavieres un dzeru diezgan padārgu vīnu.
man dažkārt par sevi kauns.

pēc savas necilās pieredzes esmu sapratis, ka Čiīles, Spāņu un Portugāļu vīni ir naudas izšķiešana, jo ļoti pretīgi dzeršanas procesā (kā tads vīnogu sulas un lēta šņabja sajaukums, nu tāds vīns ko Tev dod baznīcā, lai vieglāk grēkus sūdzēt) un vēlāk ir uzpampumsajūta.

palikšu pie pārbaudītām vērtībām - Itālijā un Francijā viņi zin ko darīt ar vīnogām!

činčin!

dzīvē ļoti bieži ir tā, ka viss, kas šobrīd no pagātnes ļoti pretīgs, patiesībā ir bijis tobrīd ļoti vajadzīgs.

es šobrīd iedomājos par Johanna.
pirmoreiz pēc diviem gadiem.
man viņas šobrīd nedaudz pietrūkst, jo gribas pateikt paldies - vienīgā sieviete, kura no visas sirds jebkad mīlējusi mani tādu, kāds esmu patiesībā.

viņa bija tik krāšņa visā savā būtībā - es nekad ne ar vienu tik daudz netiku mīlējies, tik daudz strīdējies, tikdaudz mīlējis un ienīdis vienlaikus. viņa bija tāda kā pa tiešo no filmas. man nepietika spēka.

pēc viņas sekoja lielākais fail manā mūžā.
un tādēļ man šobrīd ļoti riebjas lietuvieši (visi! - zinu, ka netaisnīgi).

diendusas ir forši.

sen netiku izdejojis Bregovic vienatnē!

manas attiecības ar šo planētu ir dīvainas.
esmu šeit ieradies, lai nomirtu.

es izdomāju, ka man vajag atvaļinājumu, kurā es neko nedaru. neko. esmu kautkur, sēžu, dzeru (nubet!) un neko nedaru. palieku četras nedēļas vienā pilsētā, guļu vienā un tai pašā viesnīcā, katru dienu ēdu vienā un tai pašā restorānā (un tad viesmīlis mani mani sauc vārdā), eju uz vienu un to pašu bāru ik dienas (un bārmenis jau mani ieraugot caur logu, atver pudeli vīna) un vienmēr spēlēju dambreti ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem..

man gribas mieru - savtīgi patīkamu mieru.

veiksmīga mīlasstāsta formula ir pavisam vienkārša - mīlēt.

asinis. olīveļļa. sarkanvīns.
vakarēdiens.