If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

šodien es visu dienu esmu kā spārniem apaudzis - viss šķiet tik lielisks un patīkami vienkāršs!

tas viss sākās pēc tam, kad sastapu mūsu pastnieku, jo šorīt viņš man pasniedza pavisam īstu vēstuli!
netiku saņēmis īstu VĒSTULI kopš senseniem laikiem!

tik patīkami!

paldies - you made my day!

pēdējās dienās es nemitīgi klausos Любэ, ikvakaru izdzeru pa pudelei vīna (vai nedaudz vairāk, bet metu mieru pēc 1.5), bet pārējā laikā smagi strādāju, ļoti ātri braucu ar draņķa Clio un viss man ļoti patīk; tik zinu, ka drīz tam metīšu mieru, jeb nomierināšos, jo veselais saprāts sāk kick in un tas nav uz labu.

veselais saprātas man saka, ka ir jādzīvo, jo viss ir tikai pašā sākumā un ka dabūt galu dēļ kautkādām veselības problēmām būtu stulbi, tikpat stulbi kā dabūt galu giljotinējot sevi zem kādas Aldi fūres piekabes..

bet veselais saprāts man ir uz urrā - nedrīkstu sūdzēties, jo vienmēr ir rāvis rokasbremzi tieši tad, kad viss ir bīstami pietuvojies "zemiskums" robežai.

veseli!

zinat ko es darīšu z-svētkos?
es nezinu.

man deviņu minūšu laikā ir jāizlemj vai no rīta es gribēšu pamosties ar pudeli konjaka brokastīm vai ne.
lemju.

u.p.d. izlēmu, ka pamodīšos un rakstīšu vēstuli ar kafijas krūzi rokā, jo viskautkas ir sakrājies tāds, ko drīkst tikai papīrvēstulēs rakstīt - ar nelielu paģiru, ar trīcošu roku.

man ir 31 gads.
pēdējos astoņus gadus es esmu strādājis ļoti smagi un dzīvojis diezgan skaistu dzīvi.
zinat cik esmu iekrājis?

es esmu iekrājis 31 euro.

un rīt es tos iztērēšu bendzīnam, jo došos sēdēt uz kraujas okeāna krastā un elpot svaigu gaisu ar šķīstošo kafiju termosā (kas trīsreiz dārgāks, kā mani iekrājumi btw).