If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

un tā ir apaļa un tā griežas.



un es uz tās un nupat zinu, ka viss labi, bet tai pat laikā ir sajūta, ka nekas nav labi.
un tikai hwz kādēļ tā sajūta.

sen neesmu smējies. varbūt tādēļ tā sajūta.

manuprāt mēs ļoti reti smejamies mūsdienās.
varbūt mūsdienās mēs esam daudz nelaimīgāki kā agrāk?

iedomājos, ka par cēloni tam ir neizsmeļamās iespējas mums visapkārt, kas rada nepiepildītus sapņus un iekšēju mitomāniju.
viss šķiet rokas stiepiena attālumā un ir tāda sajūta, ka visu vajag tūliņ un tagat, jo dzīve tak ir tik īsa un mums viss jāpaspēj.

ka tik nedabūjam galu šitā skrienot.
ka tik es nedabūju galu.

agrāk dziedātājiem instrumenti tik tāds pavadījums vien bija.
piemēram: Barbara.

šodien vajag viskautko satjūnēt, lai tas izklausītos pārdodams.

ēst, dzert, nomirt, ibio.

pirms pusotras nedēļas nopirku gada abomnementu sporta zālē.

biju divas reizes.
abas uz pohām.

pirmoreiz nopeldēju 100 metrus un "paairēju" 5 min.
otrreiz ievilkos un uzspiedu trīsrez simtskilo no krūts.

abas reizes sajutos labi.
abas reizes pārvilkos un pievilku seju.

man riebjas sporta zāles.

dzīvei nav jēgas, ja nav jēgas dzīvei.

kāpēc ir tā, ka, kad mums ir 18, mums patīk trīsdesmitgadīgas, bet, kad mums ir trīsdesmit, mums patīk astoņpadsmitgadīgas??!!!

a?!