AIVARS GEDROICS - 4. Jūlijs 2011

About 4. Jūlijs 2011

Sūdzība Ģenerālprokuratūrai18:31
LATVIJAS REPUBLIKAS
ĢENERĀLPROKURATŪRAI
Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,

iesniegums

2010.gada 4.martā notika Administratīvās rajona tiesas sēde Rēzeknē administratīvā procesa Nr.A42837209 ietvaros, kas tika ierosināts sakarā ar manu sūdzību par Daugavpils Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu sodīt mani ar naudas sodu 25 Ls apmērā par it kā manis izdarītu administratīvu pārkāpumu. Šo sēdi vadīja tiesnese Solvita Pujāte, un tās protokolu formēja sekretārs Kaspars Pauniņš. Protokolā, kas vēlāk man tika atsūtīts uz mājām, tika, manuprāt, apzināti pieļauta būtiska kļūda, proti, ierakstīts, ka es it kā tiesas sēdes gaitā būtu atzinies, ka esmu novietojis mašīnu uz zālāja; konkrēti, tajā tika ierakstīts: „...man bija divas iespējas – uzbraukt uz zāliena [izcēlums mans – A.G.] vai novietot automašīnu uz ceļa...” Šādi es nekad neesmu teicis. Diktofona ierakstā labi dzirdams, kā es apgalvoju: „...Redzat, tur ir iespēja, vai nu es braucu uz zāliena, kas arī ir slikti, vai nu es nobloķēju eju un vispār tad tā iela nav caurbraucama, un trešais variants ir, kad es nostājos uz šitās cementa lūkas, es no visiem ļaunumiem manā uztverē izvēlējos vismazāko, kur es uzskatu, ka es vismazāk traucēju citiem un arī apkārtējai dabai es ļaunumu nenodaru, tā es domāju”. Nepieciešamības gadījumā varu uzrādīt diktofona ierakstu prokuratūras izmeklētājam. Ar šādu rīcību, manuprāt, tiesnese S.Pujāte, izdarīja kriminālnoziegumu, kas paredzēts LKL 289.p.1.d., proti, radīja apzināti nepatiesus pierādījumus, lai panāktu manas sūdzības noraidīšanu un manis neattaisnošanu apsūdzībā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Kā motīvs šādai rīcībai varētu kalpot viņas pazīšanās ar Daugavpils Domes pārstāvi Ingu Kokinu, kura kā atbildētāja piedalījās tiesas sēdē. Šo pazīšanos abas sievietes uzskatāmi demonstrēja, draudzīgi sarunājoties ienākšanas brīdī tiesas zālē, tādejādi pārkāpjot tiesnešu ētikas normas. Domāju, ka līdzvainīgs šajā lietā varēja būt arī K.Pauniņš, kurš formēja protokolu un, iespējams, ka S.Pujātes ietekmē ierakstīja protokolā to, ko es nebiju teicis. Līdz ar to, K.Pauniņš varētu tikt uzskatīts par minētā nozieguma līdzdalībnieku.
Agrāk es par šo faktu nevērsos tiesībsargājošās iestādēs, jo cerēju, ka to izdarīs Administratīvā apgabaltiesa, kurā biju vērsies ar apelācijas sūdzību un minējis tajā šajā iesniegumā iepriekš norādītos faktus. Diemžēl 16.06.2011. taisītajā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā netika konstatētas noziedzīgas darbības no S.Pujātes un K.Pauniņa puses, tādēļ tagad es vēršos tagad Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt viņu rīcības atbilstību LKL 289.p.1.d., uzsākt pret viņiem kriminālprocesu pēc šī panta, kā arī atzīt mani par cietušo minētajā kriminālprocesā.

Pielikumā: 1) tiesas sēdes protokola kopija uz ___ lpp.;
2) manas apelācijas sūdzības kopija uz ___ lpp.


22.06.2011. Aivars Gedroics

Iesniegums Satversmes Tiesai18:46
Latvijas Republikas Satversmes tiesai
Jura Alunāna iela 1,
Rīgā, LV-1010

AIVARA GEDROICA, p.k.081274-10215,
dzīv. Daugavpilī, pasta adrese a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,




S Ū D Z Ī B A

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants visiem garantē iespēju aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tomēr praksē ne vienmēr cilvēkiem ir iespējams īstenot šīs tiesības, jo tos nereti ierobežo citu likumu normas. Pēc manām domām, viens no šādiem likumiem ir Administratīvo pārkāpumu kodekss, konkrēti, tā 286.14 pants: Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks.
Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.) Šī likuma norma liedz pārsūdzēt apelācijas instances lēmumu kasācijas instancē, tā nonākot zināmā pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 325.pantu: Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.
Apelācijas instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.
Esmu pats personīgi cietis no šīs likuma normas, jo man nav dota iespēja iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas tiesas spriedumu, konkrēti, 2011.gada 16.jūnija Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr.A42837209, kas tika ierosināta pēc manas sūdzības par Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu Nr.D29-949. Saskatu augstāk minētajā spriedumā vairākus procesuālo normu pārkāpumus, bet, sakarā ar 09.10.2008. pieņemto likuma normu, nevaru vērsties ar kasācijas sūdzību Augstākas Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Tādejādi uzskatu, ka Satversmes 92.pantā minētās tiesības manā gadījumā tiek būtiski ierobežotas.
Ņemot vērā augstāk iepriekš minēto,
lūdzu Satversmes tiesu:

1. Atzīt LR APK 286.14 pantu par neatbilstošu Satversmei un lūgt LR Saeimu veikt tajā izmaiņas, lai tas nebūtu pretrunā ar Satversmes 92.pantu un Administratīvā procesa likuma 325.pantu.

2. Dot iespēju visiem cilvēkiem, kas šīs likuma normas dēļ nav varējuši izmantot savas Satversmes 92.pantā un APL 325.pantā minētās tiesības iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas instances lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, to izdarīt pēc LR APK 286.14 panta atcelšanas vai grozīšanas, neņemot vērā noilguma termiņu.

Pielikumā: sprieduma noraksts uz ____ lpp.



25.06.2011. Aivars Gedroics
Top of Page Powered by Sviesta Ciba