AIVARS GEDROICS - 2. Jūlijs 2011

About 2. Jūlijs 2011

Sūdzība ECT12:31
The Registrar
European Court of Human Rights
Council of Europe
F-67075 STRASBOURG CEDEX

EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESAI
LATVIJAS REPUBLIKAS pilsoņa AIVARA GEDROICA,
personas kods: 081274-10215, dzīves vietas adrese:
Latvija, Daugavpils, Teātra iela 34-35,
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
tālruņi +37165428660; +37128229894,

S Ū D Z Ī B A

Esmu spiests vērsties ar sūdzību Jūsu instancē sakarā ar to, ka pret mani ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā.
2009.gada 30.aprīlī pie mana dzīvokļa durvīm zvanīja vairāki Daugavpils pašvaldību policijas tērpos ģērbušies cilvēki, kuri lūdzu novākt manu mašīnu, kas atrodoties uz t.s. zaļās zonas. Es atbildēju, ka mašīna neatrodas uz zaļās zonas, bet gan laukuma, kas sastāv no akmens, cementa un smiltīm, uz kura neaug zāle, un atteicos pildīt policistu nelikumīgo prasību. Policisti man sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lika ierasties uz Daugavpils Domes Administratīvās komisijas sēdi 2009.gada 12.maijā. Kad es norādītajā laikā ierados uz šo sēdi, attiecība pret mani tika izdarīti vairāki Administratīvā procesa likuma pārkāpumi, kuru būtību esmu aprakstījis sūdzībās tiesu instancēm. Sēde beidzās ar solījumu sūtīt manu lietu uz tiesu (neprecizējot, kādu), jo es kategoriski atteicos atzīt savu vainu it kā izdarītajā pārkāpumā. Nedēļu vēlāk, 2009.gada 19.maijā, saņēmu atkārtotu pavēsti ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi 2006.gada 26.maijā. Šo aicinājumu es ignorēju, jo visu, kas man sakāms, jau biju pateicis iepriekšējā sēdē, kas notika 12.05.2009, turklāt nevēlējos kontaktēties ar cilvēkiem, kas bija ārkārtīgi nelaipni un, manā izpratnē, juridiski nekompetenti. Man aizmuguriski tika piemērots naudas sods 25 Ls apmērā, ko es pārsūdzēju Administratīvajā rajona tiesā Rēzeknē. Pretēji likumā noteiktajam, Daugavpils Domes Administratīvās komisijas amatpersona nepārsūtīja visus lietas materiālus, ka saistās ar manu tā dēvēto „administratīvo pārkāpumu”, bet tikai manu sūdzību tiesai, tā radot man likumā neparedzētus papildus izdevumus, liekot pašam tos sūtīt. Tiesai netika iesniegts 2009.gada 12.maijā notikušās Administratīvās komisijas sēdes protokols, visticamāk, tas vispār netika uzrakstīts. Tiesai tika iesniegta melīga informācija par to, kas tika runāts iepriekšminētajā datumā notikušās Administratīvās komisijas sēdes laikā. Administratīvā komisija nepamatoti piemēroja man LAPK 34.pantu par vainu pastiprinošiem apstākļiem manā nodarījumā.
2010.gada 4.martā Administratīvās rajona tiesas sēdes laikā tika noraidīts mans lūgums nopratināt lieciniekus, zemes gabala, uz kura stāvēja mana automašīna, īpašniekus, kuriem saskaņā ar Latvijas Civillikuma 1036.pantu vienīgajiem ir varas tiesības pār to. Tādejādi tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants 3.daļas d) punkts. Tiesnese S.PUJĀTE uzskatāmi demonstrēja savu pazīšanos ar atbildētājas – Daugavpils Domes – pārstāvi I.KOKINU, draudzīgi sarunājoties savā starpā un vienlaicīgi abām ienākot tiesas zālē. Tiesas sēdes protokols tika noformēts ārkārtīgi pavirši, turklāt tajā, manuprāt, apzināti tika ierakstīta nepatiesa informācija, ka es tiesas sēdes laikā esot atzinis faktu, ka mana automašīna esot stāvējusi uz zālāja, lai gan ieraksts diktofonā ne par ko tādu neliecināja. Šādi būtībā tika izdarīts kriminālnoziegums. Gala rezultātā 2010.gada 25.martā tika pieņemts netaisnīgs lēmums mani neattaisnot, bet tikai samazināt man uzlikto sodu līdz 5 Ls. Šo lēmumu es pārsūdzēju Administratīvajā apgabaltiesā, precīzi norādot tajā visas iepriekšējās instances tiesas pieļautās nelikumības.
2011.gada 6.jūnijā, izskatot manu lietu Administratīvajā apgabaltiesā Rīgā, tika atkārtoti noraidīts mans lūgums uzaicināt uz nopratināšanu veselu rindu liecinieku, kuru teiktajam varētu būt bijusi būtiska nozīme sprieduma pasludināšanas gaitā. Vienīgo esošo liecinieci – Domes pārstāvi Ingu Kokinu, kura nepārtraukti izvairījās no manis uzdotajiem jautājumiem, sniedzot uz tiem nekonkrētas un ar jautājuma tēmu nesaistītas atbildes, tiesnesis V.Poķis neļāva nopratināt līdz galam, vairakkārt mani pārtraucot, kā man redzams no atbilstošās tiesas sēdes protokola. Līdz ar to atkal tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants 3.daļas d) punkts. Bez tam, tika pieļauta rupja kļūda uzvārdu rakstībā, līdzīgi kā tas notika arī iepriekšējās instances tiesā (uz ko es norādīju savā sūdzībā apgabaltiesai), šoreiz tā izpaudās potenciālo liecinieci E.Buli nodēvējot par E.Poli. Tāpat tika noraidīts mans lūgums veikt zemes gabala, uz kura atradās mans automobilis, bioķīmiski-ekoloģisko ekspertīzi, lai noteiktu, kāpēc uz norādītās vietas neaug zāle – vai tas ir zemes struktūras dēļ, vai tāpēc, ka to nobraukā automašīnas.
Uzskatu, ka šie manu lūgumu noraidījumi liedza man iespēju aizstāvēt savas tiesības tiesā un noveda pie tā, ka atkārtoti tika pieņemts netaisnīgs lēmums – neattaisnot mani, bet saglabāt man uzlikto 5 Ls naudas sodu. Turklāt, tiesas sastāvu neuztrauca ne manis norādītā 2010.gada 4.marta tiesas sēdes protokola viltošana, ne arī 2009.gada 12.maija administratīvās komisijas sēdes protokola neesamība. Tās atzinumā [5.7] (skat. sprieduma 5.lpp.) rakstīts: „…zāle var neaugt [izcēlums mans – A.G.] arī tādēļ, ka zāliens visu laiku tiek bojāts, novietojot tajā automašīnas…”, par pamatojumu izmantojot nevis faktu, bet pieņēmumu, ignorējot vispārpieņemto juridisko praksi, ka jebkuras šaubas jātulko par labu tiesājamajam, nevis apsūdzētājam.
Saskaņā ar LR likumdošanu, 2011.gada 16.jūnija Administratīvās apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Līdz ar to man vairs nav iespēju aizstāvēt savas tiesības savādāk, kā vien vēršoties Eiropas Cilvēktiesību Tiesā.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu tiesu:
1. Atzīt, ka attiecībā pret mani no Latvijas Republikas puses ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants.
2. Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai novērst šī pārkāpuma rezultātā radušās sekas.
3. Izmaksāt no LR budžeta man kompensāciju par nodarīto materiālo un morālo kaitējumu 100 000 (simt tūkstošu) eiro apmērā.
Pielikumā:
1) Daugavpils Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmuma kopija uz ___ lpp.;
2) Mana sūdzības Administratīvajai rajona tiesai kopija uz ___ lpp.;
3) Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 4.marta sēdes protokola kopija uz ___lpp.;
4) Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.marta sprieduma kopija uz ____lpp.;
5) Manas sūdzības Administratīvajai apgabaltiesai kopija uz ___lpp.;
6) Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 6.jūnija sēdes protokola kopija uz ____ lpp.;
7) Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 16.jūnija sprieduma kopija uz ___ lpp.:
8) Piecas fotokartiņas, kas uzņemtas 2009.gada 30.aprīlī vietā, kur stāvēja mana automašīna.

25.06.2011. Aivars Gedroics
Top of Page Powered by Sviesta Ciba