AIVARS GEDROICS - 21. Februāris 2010

About 21. Februāris 2010

Raivīša īstā seja15:27
Raivis Dzintars un Visu Latvijai atkal rāda savu īsto seju
Pēdējā laikā plašu ažiotāžu saziņas līdzekļos ir izsaucis t.s. okupantu autoparks, kurā bija attēlotas ar Krievijas simboliku izgreznotas automašīnas, to numuri, kā arī nez kādā veidā sadabūti dati par šo auto īpašnieku vārdiem, uzvārdiem un mājas adresēm. Protams, kosmopolītiskie un okupantu saziņas līdzekļi sacēla briesmīgu traci, apgalvodami, ka tas esot milzīgs cilvēktiesību pārkāpums, esot jāķer rokā šī saraksta sastādītāji, publicētāji un jābāž viņi cietumā...utt., kā jau to varēja gaidīt no šāda veida medijiem. Drošības iestādes savukārt sākumā atrunājās, ka tur vairāk kā administratīvs pārkāpums neesot, bet vēlāk, laikam šo pašu kranču riešanas ietekmētas, nolēma uzsākt kriminālprocesu gan ne pret publicētājiem, bet tiem ierēdņiem, kas esot pārsnieguši dienesta pilnvaras, izsniedzot šādas konfidenciālas ziņas nepiederošām personām.
Šinī kontekstā interesanti pavērot, kā reaģē uz konkrētajiem notikumiem organizācijas, kas vismaz pašas dēvē sevi par nacionālām. Kā zināms, saits, kurā bija publicētas šīs ziņas, ir ar nosaukumu www.latvietislatvija.com, kas ārēji atgādina kādreiz iznākušo laikrakstu, kura izdevējs un redaktors bija Leonards Inkins. Līdz ar to bija zināms pamats par šādu sarakstu izveidošanu un ievietošanu turēt aizdomās minēto kungu, vēl jo vairāk, ka viņa paša mājas lapā www.latvietis.com bija pārpublicēta šī informācija. Okupantu TV5 žurnālists A.Mamikins nekavējās uzaicināt L.Inkinu uz interviju, kur ultimatīvā tonī sāka šo cilvēku pratināt. Gods un slava L.Inkinam, kurš stingri pieprasīja sarunāties ar viņu valsts valodā un tāpat arī sniedza atbildes. Inkina k-gs paziņoja, ka nav ievietojis internetā šīs ziņas, un viņam nav zināms, no kurienes tās iegūtas, tomēr viņš ir šo informāciju pārpublicējis, jo uzskata, ka cilvēki, kas publiski demonstrē mums nedraudzīgas kaimiņvalsts simboliku, nav lojāli Latvijas Republikai, līdz ar to pārējiem ļaudīm ir tiesības zināt, kā šādus cilvēkus sauc un kur viņi dzīvo. Un, kaut arī L.Inkins neizmantoja iespēju skaidri un nepārprotami pateikt, ka tiem, kam tā patīk Krievijas simbolika, būtu arī jāpārceļas dzīvot uz Krieviju, tomēr kopumā viņa uzstāšanās nenoliedzami ir vērtējama kā drosmīga un Latvieša pašcieņai atbilstoša. Viņš neuzņēmās uz sevi svešu vainu, taču arī nenosodīja tos, kas uzdrošinājās atklāt „5.kolonnas” datus Latvijā.
Pavisam savādāk uzvedās partijas „Visu Latvijai” līderis Raivis Dzintars. Lapas latvietislatvija.com izveidotāji bija tajā ielikuši norādi uz VisuLatvijai mājas lapu, laikam nezinādami, kas tā ir par partiju, un gribēdami to pareklamēt kā nacionālu. Un nu pretlatviskie saziņas līdzekļi sāka apgalvot, ka arī Raivītis un viņa kompānija esot iejaukti šajā lietā. Tas nu nabaga Raiveli pamatīgi nobaidīja. Viņš taču bija jau uzsācis aktīvu sadarbību ar Saeimā esošajām partijām, plānodams, ar kuru no tām startēt koalīcijā 10.Saeimas vēlēšanās, un domās jau redzēja sevi kā Saeimas deputātu un varbūt pat kā ministru. Tiesa, lai varētu šādu koalīciju izveidot, viņam vajadzēja parādīt, ka nav nekāds radikālis un ekstrēmists. Kā pidara Streipuļa pārraidē izteicās tēbistu pašreizējais vadonis R.Zīle: „...ar Visu Latvijai mēs varēsim sadarboties, ja viņi sapratīs, ka nacionālisms nedrīkst nonākt pretrunā Eiropas vērtībām (t.i., cionismam, pederastismam un kosmopolītismam – A.G.). Respektīvi, viņa partijai ir tikai ārēji jātēlo sevi nacionālu, bet patiesībā jābūt antilatviskai – tieši tādai, kāda jau vairāk kā 10 gadus ir pati TB/LNNK. Raivītis arī centīgi darbojās šinī virzienā, bet nu tāds obloms pēkšņi sanāca – šie nolādētie okupantu auto saraksti. Bija jāglābj, kas vēl glābjams. Un, protams, Raivelis ne tikai noliedza savu saistību ar šiem sarakstiem (kas vēl nebūtu nekas briesmīgs, jo tiešām – nav vajadzības uzņemties uz sevi ne svešu slavu, ne arī svešus noziegumus), bet arī sāka nosodīt šo sarakstu īstos autorus, kārtējo reizi parādot sevi un savus domubiedrus kā nožēlojamus gļēvuļus, pašlabuma meklētājus un viltuspatriotus. Sevišķi interesanti ir papētīt tos argumentus, pamatojoties uz kuriem Raivītis neatbalstīja okupantu autoparka publicēšanu. Savā gudrajā galviņā viņš nespēja neko labāku izdomāt, kā sākt žēlot šo atklāti pretlatvisko ļautiņu ģimenes locekļus, sak, viņi jau droši vien tā nedomājot kā mašīnu īpašnieki, bet tagad dabūšot nevainīgi ciest. Viņš tīšuprāt izlikās nesaprotam, ka ne jau radinieku, bet gan pašu īpašnieku adreses un vārdi tur ir (nerunājot jau par to, ka parasti vienas ģimenes locekļu politiskie uzskati ir ļoti tuvi, ja ne pilnībā identiski), turklāt, ja vadās pēc šāda principa, tad neviena noziedznieka, ne arī citādi nevēlama elementa identitāti mēs nedrīkstam atklāt – katram no tiem taču ir kāds radinieks, kurš tādejādi var justies aizskarts. Bet lai tur vai kā, Raivis bija savu nostāju paudis un ekstrēmismu nosodījis, tagad jūtoties puslīdz droši, ka, ja ne „Vienotība”, tad vismaz „TB” šo kopsaitē paņems, un gan jau ar Krustiņa viltusnacionālās lapeles palīdzību viņš būs ticis arī Saeimā. (Ar Raivīša domu graudiem var iepazīties internetā, noklausoties viņa interviju pidarīša radiopārraidē http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318956 un arī populārajā portālā http://www.draugiem.lv/hot/?rid=34592#comments).
Mani personīgi šāda Raivīša uzvedība nepārsteidz itin nemaz. Jau pirms 10 gadiem, kopīgi darbojoties avīzē Latvietis Latvijā, es sapratu, ka par fruktu ir šis cilvēks. Toreiz, kad viņam bija reizi mēnesī uzticēts rediģēt šo avīzi, gandrīz nekad tajā neparādījās neviens no maniem rakstiem, jo tie viņam likās „pārāk radikāli”. Šai sakarā man regulāri notika rīvēšanās ar „LL” galveno redaktoru L.Inkinu, kurš atrunājās, ka nevarot iejaukties tajā, kā veidojot avīzi R.Dzintars. Es tad vaicāju, kāpēc viņš saucas „galvenais redaktors”, un varbūt lai tādā gadījumā pamainās ar Raivi tituliem? Teicu arī, vai tad viņš neredz, kāds nožēlojams viltusnacionālis ir Raivītis, un lai tak viņš triec ellē ratā šo puišeli ar visu viņa drauģeļu kompāniju! Ar laiku L.Inkins tiešām saprata „vislatviešu” īsto būtību un pārtrauca ar viņiem sadarbību šai avīzē. Viņš arī izteicās, ka „...Raivis pats laikam īsti nezina, kāda ir viņa politiskā pārliecība, toties zina, ka grib tikt pie varas un naudas”. Kopš tā laika šis cilvēks ne par mata tiesu nav mainījies uz labo pusi! Nacionālisms viņam bija un ir vajadzīgs tikai kā izkārtne, lai tiktu varas gaiteņos un tad uzspļautu šai idejai, kā to jau sekmīgi ir darījuši līdz šim viņa priekšgājēji no TB/LNNK, ne jau velti tieši šīs partijas biedri ir visreālākie vislatviešu koalīcijas partneri.
Diemžēl ne visi Latviešu Patrioti šo Raivīša būtību saprot. Daļa vēl joprojām augstu vērtē „Visu Latvijai” par viņu akciju pie Saeimas, kad šie puspliki pusstundiņu pastāvēja pie Saeimas, tādejādi it kā protestējot pret Abrenes atdošanu Krievijai. Tagad gan viņus pamatīgi ir pārspējis kāds valsts valodā nerunājošs latvijietis, Maskavā vairāk kā divas diennaktis nostāvot ledusgabalā, tādejādi uzstādot Ginesa rekordu. Viņš pats uzskata, ka tādā veidā esot izdarījis mūsu valstij briesmīgi lielu pakalpojumu un izcili spodrinājis Latvijas tēlu pasaulē. Man gan šķiet, ka mūsu tautai no viņa stāvēšanas ledū nebija ne silts, ne auksts, un es pat domāju, ka drīzāk viņš gan izdarīja mums lāča pakalpojumu, parādot, ka latvieši tie paši krievi vien ir, pat vienā un tai pašā valodā runā. Ne jau visi ārzemēs zina un saprot, ko mums nodarīja padomju okupācija un kādas tās sekas mēs vēl joprojām izjūtam. Tāpat arī vislatvieši toreiz pie Saeimas parādīja vienīgi savu fizisko rūdījumu, kam bija visai maz sakara ar Patriotismu. Saeimas deputātiņi tikai ņirdzīgi nosmējās par jaunajiem „roņiem” un nobalsoja tā, kā šiem gribējās. Domāju, ka Raivītis ne uz ko citu arī nebija cerējis, viņam nebija galvenais par katru cenu nosargāt Abreni, bet parādīt, kāds patriots ir viņš un viņa miesassardze.
Lai tur vai kā, bet ar savu pēdējo akciju Raivītis un viņa drauģeļi uzskatāmi nodemonstrēja savu īsto būtību. Domāju, ka tagad jau nu visiem būs nokritušas klapes no acīm, un viņi sapratīs, kas „VL” ir par partiju un kādi ir tās mērķi. Uzskatu, ka katrai patiesi nacionālai organizācijai (kā, piemēram, biedrībai „Latvietis”, LNF), būtu atklāti un kategoriski jānosoda vislatviešu gļēvā, demagoģiskā nostāja gan šajā, gan citos politiskos jautājumos. (Atcerēsimies, ka laikraksts „DDD” 24.04.2009. numurā tieši aicināja apzināt un atklāt okupantu automašīnas). Nedrīkstam pieļaut, lai šis jaunais demagogs un viņa drauģeļi iekļūst Latvijas parlamentā! Tādi viltus draugi mums nav vajadzīgi, labāk lai tad tur valda atklāti mūsu tautas ienaidnieki, kā, piemēram, N.Ušakovs. Tad vismaz viss nostātos savās vietās, un nebūtu pamata apgalvot, ka vara Latvijas teritorijā pieder Latviešiem. Tagad tādi kā Raivelis laiku pa laikam mēģina nolaist tvaiku, imitējot cīņu par Latviešu tiesībām, bet patiesībā turpinot mūs vest pretī iznīcībai. Ja mēs nespējam viņus apturēt, tad vismaz atmaskot gan mēs tos varam! Balsosim par tiešām Īstiem Patriotim, ja tādu nebūs, tad labāk vēlēšanas vispār ignorēsim!
PAR PATIESI BRĪVU, NACIONĀLU LATVIEŠU LATVIJAS VALSTI BEZ DEMAGOĢISKIEM VILTUSPATRIOTIEM UN PAŠLABUMA MEKLĒTĀJIEM
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S !!!

21.02.2010. Aivars Gedroics
Top of Page Powered by Sviesta Ciba