|
|
|
June 22nd, 2008
07:13 pm - Patriotisms.
Kas mums katram ir patriotisms? Vai mēs dziedam himnu vienmēr un visur piecēlušies kājās, vai līdzi jūtam katram latviešu sportistam ārpus Latvijas sacensībās, vai tā ir piedalīšanās Dziesmu svētkos, kas ir patriotisms katram no mums?
Nav pirmā reize, kad aizdomājos šoreiz uz to pamudināja Dailes teātra festivāls Siguldā. Pēc izrādes "Melanholiskais valsis" bija dziesmu svētku ieskandināšanas koncerts. Tātad vai mums latviešu dziedošajai tautai patriotisms izpaužas piedaloties Dziesmu svētkos vai skatoties tos? Visi nevar piedalīties, jo kādam uz to visu ir arī jānoskatās. Par skatītājiem, kas skatoties dzied līdzi katrai dziesmai - un te nu bija. Zināt latviešu dziesmas un mācēt dziedāt tās līdzi dziesmu svētkos, to es uzskatu par daļu no Latvijas patriotisma.
Par himnu. Mēs dziedam līdzi himnu, to vismaz zinām visi, bet vai mēs arī izprotam visus vārdus, vai sajūtam to patriotisko degsmi, kad dziedam himnu, vai arī tā ir kārtējā "kaut ātrāk beigtos" nodziedāšana.
Tagad vairs nav tie laiki, kad ejot karā vīri varēja apliecināt nesavtīgu dzimtenes aizstāvību, bet tomēr es ticu ka arī tagad mūsos ir jūtas pret dzimteni.
Cik tās ir lielas un kad tās mums izpaužas paliek katra paša ziņā.
|
Comments:
Labs jautājums. Man jau gribās to pacelt augstāk, augstāk par dziedāšanu, sportu un karošanu.
Pirmais, kas nāk prātā, ir piemērs no dzīves, kas nav patriotisms. Viesmīle restorānā sākumā paziņo, ka viņa ir no Francijas, tad no Šveices, un tikai ar trešo reizi atzīst, ka ir no Polijas. Tajā brīdi, man bija sajūta, ka viņa nodeva savu izcelsmi. Protams man nav zināmi iemesli, kāpēc viņa to darīja, bet vienalga tas man radīja pirmo secinājumu par patriotismu. Neslēp savu identitāti, savu izcelsmi - tas būtu pirmais patriotisma priekšnosacījums.
Otrais būtu zināt visu par savu valsti, lai nebūtu tā, ka paši nespējam atbildēt uz jautājumiem par Latviju. Kas gan cits zinās par Latviju, ja ne mēs paši. Tātad zināšanas par Latviju, būtu otrs nosacījums. Joprojām atceros diskusiju ar mums abiem zināmo zviedru profesoru, kurš izrādījās daudz zinošāks par Latviju un latviešu tautu.
Valoda protams. Valodu nedrīkst aizmirst. Kā raksta mans krustēvs - "Bez savas valodas Tu esi sūds." (c) Guntars Godiņš, 1979. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}