Pffffffffffffffff

9:17am: why, looky here - kautkas jauns.
Pavisam nejauši tika "paklupts gar" viegliem (nesmagiem, nenomācošiem, nedepresīviem un nepārspīlētiem) 90-to gadu beigu / šī gadsimta sākuma triphopistiem - Quantic. Nekas dižs, bet garšīgais "siltas ābolkūkas ar saldējumu un rīvētām zemenēm skanējums" nedrāž dibenā un nenogurdina. Gluži otrādi, apsedz ar segu un saka, ka nav ko sēdēt līdz 3iem naktī nomodā. Un ne jau tādēļ, ka būtu garlaicīgs, bet gan tādēļ, ka mierīgs un patīkams. Bez īpašām pretenzijām un īpašas vērtības. Siltas elektroniskas lēnā-tempa skaņas ar akurātiem, taču ne steriliem ritmiem. Vinīla grauds (grain) - welcome aboard!

A skaņas "gardums" no setapa nāk. ^_^

...mmmmmmmmmmmmmm

2:49pm: too much DQVIII?
Kad pēdējo reizi esat kādu nonāvējuši? Un viņa/viņas ģimeni? Un kaimiņus? Plikām rokām? Vai vēl labāk ar cirvi? Just checkin' :) Have a nice day.

12:22pm: ein GSM Bite! It was only like 5 bucks, anyway.
Gerbemieji, lietuvishkai shnekantis zhmones: Galite mane pasveiknti! Nuo shios dienos jusu uzhtikimas draugas AM turi ir backup rishius. Bite GSM, kales! Jokiu budu neatsisakau nuo LMT GSM, bet Bite daug pigiau ir nou dvitukstanchai sheshtuju metu, manau, gales shneket visoje shalije.

Pārējiem: Bite GSM, kuces! Protams, ka ne jau kā vienīgais pieslēgums, bet damn - ziņkārība ņēma virsroku un lētucis vilina. So, no šīs dienas esmu arī Bite GSM abonents. Ar laiku viņu zona pletīsies plašumā un domājams, ka switcheru skaits pieaugs - zvani savā starpā pa vienu kapeiku minūtē tomēr ir pārāk saldi, lai atteiktos ;)

UPDATE: Ja paņem 2 numurus, tad starp tiem var runāt bez maksas. As in eff arr ii ii. Neat. Maksā tikai abonēšanu un pļurksti, kamēr auss/smadzeņu vēzis saka "Howdy, stranger!".

3:11pm: If You had a band..
Kā jūs nosauktu savu blici? Jābūt kautkam garāžas kolektīvam atbilstošam, bet catchy, lai piesaista tikai nosaukums vien un cilvēki stāsta, ka viņi bijuši uz "_______" konci, ne jau tāpēc, ka laba grupa, bet tāpēc, ka labs nosaukums. No vietējiem nosaukuma dēļ cienu "Divkosīgie zuši" un "Tu tiec dzemdēts".

Mani varianti:
"AM un Leopoldi"
"Bibas griba"

Ja ieraudzītu kautkur uz lēta nojāta copy-machine satiražētas afišas ar vienu no šādiem nosaukumiem, noteikti ietu ievērtēt. Un jo debilāka tā gruba būtu, jo lielāks satisfaction!

12:17pm: Turntablism
Tiek cītīgi meklēta alternatīva Technics SL-1210 Mk5 (vai2) un nu nekādi nevaru atrast. Reloop RP-6000 MK5 s PRO protams ir salds un tehniski ir principā kopija no Tehchnics "the SL-daddy" ar vēl jaudīgāku motoru, taču nopērkot Reloop, vienmēr jutīsies tā itkā būtu samierinājies ar ko švakāku (2nd best?), pat ja torque ir labāks un citi parametri ir identiski. Un tad, šai dilēmai pa vidu iešļūca jaunaisTechnics SL-DZ1200, par kuru jau sen bija dzirdēts, bet in action nebija redzēts. Nākotne, tā šķiet, jau ir klāt. Protams, analogā skaņa ir galvenais, kā dēļ vispār tiek meklēts Turntable sets, bet šim aparātam tik tiešām pieder nākotne.

11:05am: I should be working in the marketing industry!
Damn, the iMac is so hot, it should have been called the iPussy! That's right, the i-fucking-Pussy! So is the PSP! That Should stand for "PlayStation Pussy"! And the commercials for both should say: "Are You getting some or what?.." (C) ActionMan

12:49am: I suck at bowling.
Pat nezinu vai prātīgāk būtu vairs nespēlēt nekad vispār vai nolīgt privātskolotāju. Tik nekāds score kā šodien vēl nekad nav bijis. Ir izbeigusies jebkāda iesāčēja veiksme un skills nav nācis klāt. Protams, paldies draugiem par atbalstu un uzmundrinājumime (assholes, the whole lot of You), kas krietni mazināja sarūgtinājumu par neskaitāmajiem neveiksmīgajiem metieniem. Varbūt šodien vienkārši nebija mana boulinga diena. Vienīgais mierinājums, ka pa labi noi mums spēlējošo starpā bija viens vēl lielāks lūzeris, kurš bumbu svieda līdz pusceliņam kā lodesgrūdējs ar lielu blīkšķi (neviens neaizrādija un sodu maksāt nelika - weird) un pilnīgu vienaldzību par metiena rezultātu.

Prāta Vētras koncerts Mežaparka estrādē esot bijis uber awesome. Tad jau laikam žēl, ka nebiju.

3:01pm: Parādiet man suni un es mēģināšu uzminēt viņa "excuese"..
No, really. Katram sunim ir jābūt some excuese for existance - uzminēt gan to ir grūti, bet es mēģināšu.

8:48pm: Viss, kas notiek, notiek uz labu...
Citiem protams Cusco, Walbro un Aeromotive neko daudz neizsaka. Man izsaka tukšu kā izslaucītu bankas kontu un pilnu bagāžnieku ar "Suprista laimi". Pamanīju, ka šis ir jau n-tais pēc kārtas posts par apgreidiem.. nav jau tā, ka manā dzīvē nekas cits nenotiek, taču tas, kas notiek, nav gluži rakstāms journalā. Hint:

1:32pm: BAH! The burden of indecisiveness.
Teica man māmiņa: „Negriez, Mārcīt, tik ļoti augstu turbīnas spiedienu, pārsprāgs interkūlera caurules, iznāks nesmuks boost-leak un būsi sprukās.” A es, muļķītis, nepaklausīju... =) So, it’s back to the drawing board – šoreiz visas iepludes trubas tiks aizvietotas ar alumīnija hardpipe kit, kurš spēs izturēt vairāk nekā pati sasodītā turbīna.
In other news, svilstu no labsirdīgas skaudības par mxz jauno Mac un ēdu daudz sarkanas zemenes. Ir klāt „tas” gada laiks, kad viņas var rīt kilgramiem, pie tam for free. Mac un zemenes - divas "saldākās" lietas visumā. Tastahhh!

2:40pm: madevil vakar palīdzēja salikt garāžā jaunos 500W prožektorus, kat atļāva beidzot smuki saredzēt vietu, kur jāuzliek jaunās vakūma trubas. Kopsummā vakar iekš "t3h secret garage" tika pavadītas >6 stundas un vēlu vakarā AM un Ēvele testēja autiņa jaunās spējas (par 60% palielināts turbīnas spiediens) un uzlikti visi supporting modi). Ja atskatās uz pagājušajiem 1,5 gadiem un salīdzina auto ar to kāds viņš tika nopirkts, pat neticās... eiforijas stāvoklī atnāku mājās, apguļos un turpinu klausīties galvā ieciklējušos paradīzes soundtrack. FsssssshhhhHHHHHHHHHHHHHH-PFFffff. kekeke =)

Update: un vēl, tāda dīvaina gandarījuma sajūta, kad turbīnas spiediena rādītājs panelī aiziet līdz augšai un atdurās pret malu, bet spiediens vēl kāpj un kāpj!

10:11am: Out of this world.
Vakar pēc ilgstošas mana Mk3 "ķūnēšanas" garāžā, vēlu naktī braucām ar Fii pa centru viņa Mk4 Suprā...
Secinājums - viņam nevis ar kāriem jāskrienas, bet ar močiem, pie tam sporta. Elpa aizraujas un no G-force sāk iestāties blackout/redout (depends). Ir braukts ar daudz dažādiem sporta kāriem, bet šis ir atsevišķā līgā. The unfuckingtouchable! Visi, kas vakar mēģināja tikt līdzi, tika piesmieti tik nežēlīgi, ka man pat kautkā kauns par viņiem palika (gribējās piesegt seju ar roku). Un viņam vēl modi nemaz nav tā īsti iesākušies. Šņāc abas turbīnas, nosvilpjās blow-off vārsts un rīb zemvrekvences basis no Tanabe izplūdes sistēmas. The soundtrack of heaven! Kas būs, kad Fii Mk4 sasniegs >800 zirgiem un vai ar viņu vispār būs iespējams pabraukt?
Atnācu mājās platām acīm, apgūlos un ilgi nevarēju aizmigt... (><)

BTW, nedz Mk4 Supra unfuckingbelieveable jauda, nedz ātrums man nav nekāds pārsteigums, taču viena lieta tā auto spējas zināt teorijā, cita lieta izjust praksē.

9:59am: Shit, it's goooooood!
...damn, dazhaas vietaas vasara ir ahead of schedule. Saule cepina un karstums vietaam taads, ka... ...F**k, It's gooooooood!
Yep, zila juura. Uhu, zilas debesis. Aha, spozha saule. Zalji oliivkoki, veldzeejoshas struuklakas, Athens the size of Texas un baltas templju drupas like visur. Sabildeeta kaudze bilzhu. Ieskreeju netcafe, saburnoshu jamaas matricaa, lai varu iztiiriit kartinju un bildeet taalaak.
Buutu zinaajis, ka Griekjija owns this baad, sen jau buutu atbraucis. The best place I've been to yet - like paradiize or something. Soooo owned right now >_<.

/me aizshljakstiijis pusi Egejas juuras no sajuusmas. (remarka Fxp, MadEvil un mxz).

5:52pm: uzlecošās saulītes zemes raps
daži no kekšiem, kurus Krush sabāž savās kompilācijās ir tik neganti, ka liekas melnaaki un negantaaki par melniem negantiem melnajiem. Resupekuto des!
Katrā ciešumā protams ir daļa Zilupes piena kombinātā ražota čeddera, bet ritmi to kompensē.

5:57pm: wussie primavera
Ar šī gada pavasari ir tā kā ar vāju 4-tās klases puisēnu fizkultūras stundas ieskaitē. Pievilkšanās stienis tam izraisa paniskas bailes un pieredzējis skolotājs tumšzilā trikotāžas treniņtērpā ar baltām strīpām un kaklā striķītī iekārtu svilpi saka: "Come on, lad! You can do it! Pull! One more! I know you've got it in ya!".
Tāda sajūta, ka atliek nošķaudīties un trauslais pavasaris atkal paklups, attālinādams savu ierašanos par vēl pāris nedēļā. Kaut nu šāds laiks saglabātos un nekur nepazustu.

6:58pm: Being a couchguy. pt.1
"If you take everything I've accomplished in my lifetime and condense it into one day, it looks ...decent?"

12:58pm: Polarizācijas filtrs.
Nice. Polarizācijas filtrs neredz atstaroto gaismu. Tagad varēšu bildēt zivtiņas ūdenī, mašīnas, nebaidoties no nevēlamiem atspulgiem stiklos un spīdīgus priekšmetus. Ir gan arī savi mīnusi - atstarotā gaisma ir vajadzīga, lai izceltu virsmas faktūru. Filtrs sastāv no simtiem kopā salīmētu plānu stiklu, kas nozāģēti kā desas šķēle, tādēļ laiž gaismu cauri tikai noteiktā lenķī. ideja ir līdzīga žalūzijām. Grozot filtru ap savu asi, var regulēt cik daudz atstarotās gaismas viņš nofiltrē. Ieteicams nefiltrēt pilnībā, jo daļa atstarotās gaismas tomēr ir nepieciešama. Jo mazāks lenķis pret priekšmetu, jo lielāks efekts. Perpendikulāri virsmai (90 grādos), neko nofiltrēt nevar, jo atstarotā gaisma iziet filtram cauri lai kā to groza. Attiecīgi savu atspīdumu stiklā ar šito novākt nevar.


(bildes ir 100% oriģināls, nav apstrādātas, tikai resize'otas)

12:53pm: my input
Ir ok. Vismaz ir labāk nekā varētu būt, ja būtu sliktāk.

4:45pm: new CD's.
Nekas fancy vai outrageously rare. Vienkārši labs sīdis.

Chemical Brothers – Push The Button
Astralwerks / Emd

Katru reizi, kad “braļi ķimikāļi” katapultē elektroniskās mūzikas cienītāju masās jaunu albūmu, tas piezemējoties saceļ lielu emociju vilni, kura dēļ neesam spējīgi objektīvi spriest par populāro elektronisko mūziku un tās māksliniecisko vērtību. If there is such a thing protams... Tad putekļi nosēstas un disks ieņem vietu plauktā blakus pārējām slavenā britu duo ripām. “Push The Button” nebūs izņēmums. Par šo mūziku runās, to drillēs miljonos diksu atskaņotāju un tūkstošos elektroniskās mūzikas klubu līdz no jaunuma tas pārvērtīsies par pašsaprotamu tehniskās kultūras fenomena mozaikas fragmentu. Atkarībā no tā cik daudz ciparu un lielo burtu satur jūsu internet palama, jūs vainu klausīsieties visu pēc kārtas sākot ar austrumu semplos viļņojošo Galvanize un beidzot ar 80-to elektro-popa renesansi Surface To Air un Close Your Eyes, jeb arī selektīvi vērtēsiet repera Q-Tip un fanka meistara Kele Okereke ieguldijumus. Visnotaļ neslikti. Īpaši jau tādēļ, ka šis nav bridiens dziļāk eksperimentālās sajaukumu auzās - vienkārši labs puskomerciāls gabals, kas seamlessly iesilst zem lāzerdiodes stara no pirmā līdz pēdējam celiņam. Mazliet jau ož pēc Drogās pirkta odekolona, bet Lielvārdes ēdnīcā ar kompleksajām pusdienām par 1,10Ls šādu mūziku dzirdēt nevar.

11:03am: Break ya neck, boaay!
6dienas vakars šķita īpaši piemērots otrā savā dzīvē metālistu pasākuma apmeklēšanai. Zviedrijas Entombed aplaimoja ar savu uzstāšanos Juglas klubu Salamander (laikam). Iesildītāji, atskaitot pašmāju Husqvarn, bija diezgan pavāji, laigan centīšos rezervēti komentēt vienas vai otras metāla grupas līmeni, nebūdams šīs mūzikas piekritējs, sapratējs, zinātājs un attiecīgi cienīgs vērtēt. Ja CD formātā koncertējušie skan diezgan interesanti (sava žanra sažņaudzošajos grožos), tad tovakar apskaņotājs un iespējams pati grupa darija visu, kas bija viņu spēkos, lai visi skaņdarbi skanētu pilnīgi vienādi. Nebija svarīgi cik dziesmas viņi nospēlēja. Iztēlojaties palielu katlu ar auzu pārslu putru. Pirmā karote garšo tieši tāpat kā 83-ā un tāpat kā pēdējā. Un varbūt tā ir vislielākā šāda veida koncertu nelaime (infideļiem) - nav intrigas par to, kāds būs nākamais track, jo ja esi dzirdējis pirmo - esi dzirdējis visus. Var jau strīdēties par to, ka lietpratēji (metālisti) noteikti saklausija daudz lielāku daudzveidību, nekā es, bet man gan šķiet, ka tieši cilvēks no malsas var visobjektīvāk novērtēt skaļu monotonitāti. Jebkurā citā žanrā šis kļūtu boring jau pēc 3-ās dziesmas, bet šoreiz tā nebija. Enerģiska rēkšāna, 3-4 ģitāru dīrāšana un elles dēmonu apsēstība pie bungām var skanēt tik ilgi, cik vien to spēj turēt ausis un nervi, jo lai tā apniktu, viņai jāskan krietni klusāk un krietni citā atmosfērā. Ar nerviem man viss ir kārtībā, ar ausīm gan pašvakāk. Ir pagājušas gandrīz 33 stundas kopš pasākuma, un mana labā auss vēljoprojām "dod fonu", bet kreisā uztver tikai niecīgu frekvenču diapazonu no ierastā. Cerams tas pāries =(
fxp un madevil bija iespējams vispiemērotākie cilvēki, ar kuriem uz šādu konci var aiziet. Abi ir metāla pazinēji, abi apveltīti ar labu humora izjūtu un abi pietiekami saprotoši, lai neatsistu mani par maniem indīgajiem komentāriem. Jo galu galā nav jau svarīgi vai pasākums bija labs in general un nav svarīgi vai notikušājam uz skatuves bija kāda mākslinieciska vērtība. Svarīgi ir vai pasākums patika. Un, jā, man patika. Iemesls? Publika. Klātesošie variējās no goth midgets līdz metal nerds. No malas izskatās, ka viņus vieno krietni vairāk nekā tos pašus elektroniskās mūzikas pasākumu (kuri man krietni tuvāki) apmeklētājus. Cilvēki, kas ir sasnieguši augstus līmeņus savos centienos izskatīties nožēlojami, neiekārojami un antisociāli. Ja vēlaties kādu piesaistīt smagajam metālam, nestāstiet viņiem par meitenēm! To, ka pasākumā būs vairāk matu nekā atlikušajā pilsētā, es zināju jau iepriekš. Taču to, ka meitenēm, kuras ieradās ir arī "otras pusītes", es apjēgt varu tikai ar lielu piepūli. Un nav svarīgi kurš no viņiem atrada kuru. After all, ja komūnā rodas grūtības atšķirt vīrieti no sievietes, tad šāds jautājums jau ir nevietā. Vienīgais racionalais izskaidrojums: tas piederas pie stila - cilvēks nevar skaitīties par hardcore metālistu, ja viņa draudzene/draugs neizskatās neaprakstāmi nožēlojams/nekāds. Publika un tās uzvedība bija tā vērta, lai šodien ciestu sprandas sāpes no kolektīvās galvas kratīšanas.

3:17pm: late night comedy show @ "Hamlets"
Vakar, mxz vārdadienas svinību ietvaros, tika apmeklēts "comedy show" Hamletā. Tiem, kas nezin, Hamlets atrodas otrajā stāvā, virs Orange. Tiem, kas nezin, kur ir Orange, tas ir pa labi no "Runča". Tiem, kas nezin, kur ir Runcis... aww, fuck it. Tātad Hamlets un comedy show. Izrāde savā būtībā ir līdzīga "Pēdējai Pirmizrādei" - improvizācijas teātrim, kas mēdz notikt "četors baltos kreklos" otrdienu vakaros. Atšķirība ir tāda, ka "Hamletā", aktieru trupas kā tādas nav - viss notiek pēc "open mic" principa. Sasmīdināt pūli gribētāji piesakās pirms izrādes, to vārdi tiek sarakstīti uz tāfeles un izrādes laikā, vadoties no auditorijas atsaucības (smieklu skaļuma un applausu garuma), dalībniekiem piešķir punktus. Labākie rezultātā uzstājas ar monologu un/vai dziesmu. Beigās paliek viens, kurš dabū kautkādu bullshitu un vispārējo cieņu+atzinību. Ideja nav slikta, taču ejot uz turieni, biju iedomājies ko citu. Neskaitāmās filmās redzētais "comedy show" formāts ir savādāks - komiķis amatieris piesakās, to izlaiž uz skatuves, kur tas sasvīdušu pieri, prožektora gaismā plēš iepriekšsagatavotus jokus (+ nedaudz improvizē) uz sarkana samta aizkara fona. Katram punch line seko bundzinieka "akords", kurš kā izsaukuma zīme signalizē gaišājiem amerikāņiem, ka laiks smieties.
Šeit viss bija savādāk. Uz skatuves vienlaikus izlaiž vairākus dalībniekus, iereibusī auditorija izkliedz ieteikumus skeča tēmām un pāris sekundes apdomājušies dalībnieki sāk jokot. Profesionālu komiķu starp tiem nav, taču daži ir diezgan apdāvināti. Pasākumu vēl interesantāku padara tas, ka katrs no viņiem tomēr ir ļoti atšķirīgs un izmanto dažādus paņēmienus, lai savāktu kārotos punktus. Vakardienas performancē bija gan verbālie komiķi, kas nekustīgi, nemainīgu sejas izteiksmi izmānija no skatītājiem smieklus ar jokiem kā tādiem un balss intonāciju. Citi izmantoja mīmiku, lai ilustrētu savas emocijas (reizēm pārcenšoties), kas arī lika publikai zviegt. Vēl citi smīdināja ar muļķīgām kustībām, dejoja un ākstijās, lielāko daļu laika muti turēdami ciet. Veiksmīgākie gan bija tie, kas šos paņēmienus apvienoja. "Pēdējā pirmizrādē" meiteņu nav - te tās ir un pat daudz. No ~12-15 dalībniekiem, kādas 4-5 bija meitenes. Tiesa gan šoreiz no viņām tikai viena bija talantīga, pārējās tika kā mēbeles iznestas uz skatuves, pagrozītas un nonestas nost. Viena bija tik bezjēdzīga, ka kad sarīkojuma vadītājs jautāja auditorijai, ko lai šī notēlo kāds asprātis zālē nokliedzās "priede", cits "enkurs" un brīdi vēlāk vēl skaļāk izbļāva "kardāns!".
Tāds nu ir improvizācijas teātru galvenais mīnuss - ne vienmēr un ne visi dalībnieki spēj ātri saspēlēties un izdomāt ko oriģinālu un tiešām smieklīgu. Īpaši tad, ja tie ir gadijuma cilvēki, kas 5min pirms pasākuma ir atskārtuši, ka tiem piemīt humora izjūtas dāvana un ar to ir jādalās. Tādēļ daži no komiķiem uz kopējā fona izdalijās īpaši spilgti - talants + noteikti darijuši ko līdzīgu jau iepriekš + spēj būt ne tikai smieklīgi paši par sevi, bet arī uztvert citu aktieru improvizāciju un virzīt to uz kādu vērā ņemamu finālu - punch line. Otrs mīnuss pasākumam bija auditorija - varētu pietikt ar to, ka no visa cilvēku pūļa (cilvēki stāvēja, kājās, jo visiem vietas nepietika) es noteikti biju Top5 vecāko skatītāju vidū. Puse no klātesošajiem atgādināja par laikiem, kad ģimnāzijas aktu zālē kādam pasākumam savāca visus 9-12 klašu skolēnus. Ne visiem, kas vakar atradās skatuves priekšā bija laba un nobriedusi humora izjūta, tādēļ lai iegūtu vairāk punktus un skaļākas ovācijas aktieri reizēm spēlēja tieši jaunākajai auditorijas daļai, plēšot skolniekiem saprotamus jokus, tādējādi velkot kopējo pasākuma satīras līmeni uz leju. Kāds jauns cilvēks netālu no manis bija tik pārliecināts par savu humora izjūtu, ka nepalaida nevienu iespēju skaļā balsī nenobļaut kādu leimu ieteikumu. Pa visu vakaru neviena no viņa idejām nebija pat attāli smieklīga, taču ik reizi nokliedzies, tas atsēdās pašapmierinātu smaidu sejā un jutās vienkārši izcili. Njā, arī tas ir improvizācijas teātru trūkums - nākas uzklausīt ierosinājumus, par kuriem gribas pagriezites pret ierosinātāju ar seju un agressor izteiksmē pateikt "pllleeeease!". Neskatoties uz augstāk minētajiem mīnusiem, pasākums tomēr bija ļoti labs. Meitene zaļajās biksēs bija ģeniāla. Kaut neuzvarēja - cerams tā noteikti piedalīsies vēl citās reizēs un turpinās attīstīties. Uzvarētājs bija all-round labākais, un pārējie 3 runners-up arī bija izcili.
Vēl pāris secinājumi. Kaut improvizācija ir laba lieta - to meistarīgi var piekopt tikai pieredzējuši cilvēki - vakardienas izrāde bija tam spilgts piemērs. Tādēļ iesācējiem no auditorijas, kas piesakās pirmo reizi - diezgan smagi neveicas, tas savukārt ierobežo gribētāju skaitu un attiecīgi pazemina izrādes līmeni. Ar laiku, cilvēki, kas piedalās katru nedēļu kļūst jaunajiem neaizsniedzami, jo labāk jūt publiku un prot ar to manipulēt. Šādus veterānus derētu atlsīt atsevišķām improvizācijas izrādēm - piemēram tai pašai "pēdējai pirmizrādei". Vakardienas 4 labākie (ieskaitot meiteni) iespējams varētu pat pārspēt "pēdējās pirmizrādes" aktieru trupu, kas pamazām sāk stagnēt, atkal un atkal izmantojot vienus un tos pašus publikas sasmīdināšanas paņēmienus. Katrā ziņā iesaku aiziet. Ja tiksiet pāri sīču masām un debiliķim, kas ģenerē stulbākās jebkad dzirdētās idejas un nepārtraukti zīmējas ar savu digitālo ziepjutrauku, noteikti labi pavadīsiet vakaru.

10:06am: Damage
Weekendā tālredzīgi aizlasijos prom no Rīgas un jūras piekrastes kā tādas - Daugavpils šim nolūkam šķita ļoti piemērota. Pamodos svētdien, paskatijos pa logu uz pelēcīgo Daugavpils jaunbūvi, kaimiņa pagalmā dārza vietā zaru čupa. Stabiem karājas stīgas un kautkāds neprātis četrāpus turēdamis pie koku saknēm pārvietojas uz priekšu. Pabrokastojis pie milzīgā viesistabas (kur atrodas 5-tajā stāvā, tādēļ redzams ir tālu) loga, nolēmu aizstaigāt uz stāvvietu un apraudzīt Lanceru, kuru tālredzīgi biju atstājis drošākajā pārkingā. Plūdu draudi nav, jo mašīna atradās otrajā stāvā un koku arī blakus nav. Iet kājām un ar visām mantām galīgi negribējās tādēļ baudiju Riga Taxi (kuriem Daugavpilī ir filiāle) šofera kompāniju, kurš pie reizes pastāstija savu stāstu par naktī notikušajām šausmām. Skats kā "Escape from L.A." - visur mētājas atlūzas, žagari, zaro un jumtu gabali (tikai random ugunskuru nebija). Snītes suburbā viss bija vēl traģiskāk - elektroenerģijas brīnums tiem pamazāk sāka kļūt svešs un dažos pagalmos bija par dažiem satelītšķīvjiem vairāk nekā iegādāts.
Ar nolauztiem kokiem mani cēļā no D-pils uz Rīgu vairs nenobiedēsi, bet pļavas vidū gulošs uzpildes stacijas cenu stabs gan izskatijās impressive. Mezglā sasietas ceļazīmes un arī novērsa uzmanību - attiecīgi braukt god damn cirka kulbā, kura sver nieka 1050Kg pie stipra sānu vēja ir neprāts. Stūri nācās turēt pagrieztu par 30 grādiem vēja virzienā un vēl krasāk katru reizi, kad izbrauc no krūmu vai māju aizvēja. Jauki. Daiļrunīgā RadioSWH ziņu diktore zvērēja, ka Rīgā ir "pilnīgs čau" un pilsētā iebraukt pa krasta ielu centrā (kur ir dislocēta mana mājvieta) nesanāks, taču, kad sasniedzām galvaspilsētu, tur viss izskatijās daudz mierīgāk nekā tajā pašā Daugavpilī un pa ceļam no tās.

3:21pm: Good vibrations
Kādu laiku atpakaļ nestreikojošs un nepraktizējoss mediķis Dr. Bao ieteica ievērtēt argentīnieša Lalo Schifrin "kumosiņus" (nezinātājiem - tracki). Pagāja labs laiks, kamēr ievācu pietiekami plašu kolekciju, taču pūles bija tā vērtas. Lalo Šifrins ir 60-to un 70-to gadu Hanss Cimmers, viņa sarakstītie filmu Soundtracki ir labāk izturējuši laika pārbaudijumu nekā pašas filmas. Pa savu raženo dzīvi viņš ir sameistarojis soundtrackus gandrīz 200 filmām, un kas pats labākais, vēl nav miris. Līdz ar kinoindustriju, evolucionēja arī Lalo - taču imho zaudēja savu "distinctivenes", vismaz laikos, kad viņa mūzika bagātināja Enter The Dragon, Starsky&Hutch, Bullitt, Mannix, Mission: Impossible un pat Dirty Harry, viņa vārdu zināja visi. Funka karalis Lalo! Ļoti liela ir iespēja, ka viņs ir autors jūsū iemīļotajām movie themes. Vietām gan pārcenšās un "aiziet ciet" galvu reibinošās džeza improvizācijās, taču ne ilgāk par minūti - tad atjēdzas un atgriežas pie tēmas. Unikāls komponists! Sen mani neviens tā nav iedvesmojis. (P.S. Es zinu, ka labais stils prasa visiem nosaukumiem un vārdiem likt hyperlinkus, bet screw y'all - slinkums)

3:18pm: A good excuese...
Jauns cilvēks ierodas kara komisariāta medicīniskajā komisijā. Nedrošiem soļiem ienāk pie ārsta kabinetā, apstājas istabas vidū, novelk bikses, pietupstas un pied**š lielu asinspeļķi. Tad pieceļas, akurāti sabāž kreklu biksēs, aizpogā bikšupriekšu, aiztaisa jostu un klusi piebilst "...un vēl man sāp mugura."

9:10am: AM vs. stirna
Vakardienas nakts brauciens beidzās ar score 1:0 AM labā.
Casualties: Lancers. Stirna got owned pretty bad, bet nekur neatradu, aizliida kruumos.
Statement: meža dzīvnieki ir pilnīgi idioti.
Sīkāks apraksts: Ceļš uz Daugmali, taisns, tukšs, apledojis. Am brauc nesteidzīgi 80-90Km/h. Uz ceļa neviena vairāk nav. Grāvī tup un HVZ ko gaida stirna, sagaida kad es braucu tai garām un ar full power lec uz ceļa. Kreisās puses pakaļējā durvs un pakaļējais spārns cieta visvairāk. Apstājos, apskatiju damage, nolamājos, pameklēju stirnu. Ne stirnas, ne asiņu. Bitch.