Pagājušā vasarā es sāku smēķēt. Es jau sen to gribēju, bet ne jau kā jaunu atkarību, bet kā lietu, ar ko es šad un tad niekojos. Bail no atkarības man ir tāpēc, ka negribu sabojāt savu organismu, un ja vēl nākotnē gribēšu kādu mazuli laist pasaulē, tad gribu, lai arī viņa veselība nebūtu sliktāka, tāpēc ka viņa izlaidīgā māte ir smēķējusi uz nebēdu. Lai nu kā, es apņēmos nesmēķēt cigaretes, jo tās ir pārāk lētas. Es pagaidām niekojos ar cigarellām un mini cigāriem. Un tas pagaidām man vēl sagādā baudu. Kad biju Ungārijā, es nopirku kaut kādus briesmīgus mini cigārus, it kā ar ķiršu aromātu, bet nu drausmīgus. Izsmēķēju labi ja ceturtdaļu no pirmā un nodomāju - mjā, tas nav īsti man. Varbūt manam vecamtēvam patiktu, bet ne man.