Jā... Arī ir gadījies aizdomāties par šo paradoksu, vai. Bet būtu vīzdegunīgi attāli spriedelēt, nepajautājot šo pašu arī sev- kas tad tajā, kas patīk, ir tāds, kas piesaista?... Un tad nu, tu cilvēk, tā kā saminstinies, varbūt, tā kā uz brīdi slīksti mulsumā, noplāti rokas, parausti plecus. Tas aizdomīgi līdzinās frāzēm par to, ka katram jau sava taisnība, gaume, utt. Diez, tie būtu kādi neatbildamie jautājumi- kāpēc cilvēks dodas tur, kur nu viņš dodas, kāpēc tiecas pēc tā, pēc kā nu tiecas ? ;) :)