Iet labi - tiec akademijā, aizbrauc pie tēta, māja skaista, dzīve skaista.
Un tad.
Izmežģī potīti, tā brutāli.
Jāskrien uz darbu, pēdējais kāpņu laukums, ritens rokās...9dushjnzslwdsa.. kaut kas nokrakšķ, jūtu un dzirdu savu kreiso potīti. FUCK fuck fuck fuck sāp.
Kas notika?! Nav ne jausmas.
Ko darīt? Nav laika.
Jāmin uz darbu, ar +/- vienu funkcionējošu kāju.
Pēc dažām stundām - nu jā, kreisā potīte jau ir kā divas. Vēl dažas stundas - es labāk nekustēšos.
2.45 mājās - D palīdzi uznest riteni.
Kreisā potīte jau sāk izskatīties kā trīs potītes.
Ledus un auksta nakts.
Vēl manu dzīvi bojā šī prastā jaunatne, kas sadzīvē lieto tādus izteicienus kā like, awesome, come on, kinda, not cool utt.
Ja kāds ko iestarpina krieviski, vai izmanto vārdus kuriem nav analoga latviešu valodā vai kā jokus, jā, lūdzu, tas mani nekaitina.
Bet šie izgājieni, kad tas ir nopietni domāts un iegājies cilvēka ikdienas leksikā, man nervus ēd, vai tiešām cilvēks nesaprot, ka tā sevi parāda kā mazu dumju bērnu?
Neesmu nacionāliste, bet valodai jābūt skaistai, tīrai, tā pasaka daudz par runātāju, un ja tam leksika ir pilna šādu drazu, es nespēšu viņu uzskatīt kaut par labu sarunu biedru. Tas ir piedodams tīņiem, bet ne tiem, kam pāri 18.
Nu, piemēram, ''nosauciet kādu praktisku lietu, ko parasti neviens nepaņem, bet ir kinda noderīga festivālā'' itkā parasts teikums, bet tas kinda man griež kā ar papīra nazi.
Dažreiz liekas, ka esmu tuvāk trīsdesmitgadniekiem nevis šai jaunajai paaudzei.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |