Pati sev prieks, bet kas ir prieks? Nekas un neviens nav ideāls, arī es, bet kad otrs nesaprot, tad sāp, bet es jau ar nesaprotu, ne sevi, ne citus, ne tevi.
Hēllo there.
Nope tagad skan bītli un visi esam laimīgi
http://youtu.be/J3jrWVp2L7U
Zaķīti neložņā pa manu klabu, mīlu tevi :)
Atzīšanās
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.
Kur tu esi, mans draugs?...Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?
Divi apraksti ir labāki nekā viens.
''..mēs, organismi, esam vien izdzīvošanas mašīnas gēnu gēnu stingri programmētajai vajadzībai kopēt pašiem sevi.''
''..vai mēs esam pārāk uzcirtušās akmens laikmeta būtnes, kas pļāpā par romāniem un procentiem, bet īstenībā domājam tikai par seksu un vardarbību...''
no konteksta izrauti teksti
Tomass Hillanns Ēriksens ''Saknes un pēdas''
I’ll release my mind you can be my back bone
I call you honey you can cry on my shoulder
Let it all breath, I got a degree in psychology
Rakstot atlūgumu jutos tik labi, neizsakāmi.
Pagāja 2 dienas.
Šodien sāku saprast - tik viegli no turienes prom tikt nebūs.
Šogad man vasaras nebija. Un ziema jau sāk biedēt.
Vismaz varu cerēt, ka iztikšu bez ikgadējās ziemas depresijas, lai arī, redzot kā man veicas, liekas laimes kauss ir izsmelts.
Samierinies ar parasto mirstīgo dzīvi.
Nē.
Man te vislaik Viss var būt Viss var būt, bet jāatcerās ka arī Nekas var būt un Viss var nebūt.
Vēl manu dzīvi bojā šī prastā jaunatne, kas sadzīvē lieto tādus izteicienus kā like, awesome, come on, kinda, not cool utt.
Ja kāds ko iestarpina krieviski, vai izmanto vārdus kuriem nav analoga latviešu valodā vai kā jokus, jā, lūdzu, tas mani nekaitina.
Bet šie izgājieni, kad tas ir nopietni domāts un iegājies cilvēka ikdienas leksikā, man nervus ēd, vai tiešām cilvēks nesaprot, ka tā sevi parāda kā mazu dumju bērnu?
Neesmu nacionāliste, bet valodai jābūt skaistai, tīrai, tā pasaka daudz par runātāju, un ja tam leksika ir pilna šādu drazu, es nespēšu viņu uzskatīt kaut par labu sarunu biedru. Tas ir piedodams tīņiem, bet ne tiem, kam pāri 18.
Nu, piemēram, ''nosauciet kādu praktisku lietu, ko parasti neviens nepaņem, bet ir kinda noderīga festivālā'' itkā parasts teikums, bet tas kinda man griež kā ar papīra nazi.
Dažreiz liekas, ka esmu tuvāk trīsdesmitgadniekiem nevis šai jaunajai paaudzei.
Iet labi - tiec akademijā, aizbrauc pie tēta, māja skaista, dzīve skaista.
Un tad.
Izmežģī potīti, tā brutāli.
Jāskrien uz darbu, pēdējais kāpņu laukums, ritens rokās...9dushjnzslwdsa.. kaut kas nokrakšķ, jūtu un dzirdu savu kreiso potīti. FUCK fuck fuck fuck sāp.
Kas notika?! Nav ne jausmas.
Ko darīt? Nav laika.
Jāmin uz darbu, ar +/- vienu funkcionējošu kāju.
Pēc dažām stundām - nu jā, kreisā potīte jau ir kā divas. Vēl dažas stundas - es labāk nekustēšos.
2.45 mājās - D palīdzi uznest riteni.
Kreisā potīte jau sāk izskatīties kā trīs potītes.
Ledus un auksta nakts.
Mežāzis vīrietis ir īsts pacietības, nepiekāpības un neliekšanās monuments. Ja viss nenotiek, kā Mežāzis bija domājis, ja dzīve izkāpj no rāmjiem, tūdaļ rodas īssavienojums. Tiesa, laulībā Mežāzis ir uzticams partneris, turklāt ļoti gādīgs, centīgs un aizbildniecisks. Savu ģimeni un tuvākos no jebkādām pārestībām un netaisnībām vienmēr aizstāvēs ar cieņu. Kaut arī pati laulība ir visai vēsa, tā vienmēr ir saskaņā ar izteiktām pienākuma un atbildības jūtām. Šķiršanās notiek īpaši reti, jo arī tad, kad mīlestība pēc būtības jau atvēsinājusies un dziest, savstarpējās attiecības starp laulātajiem vienalga vienmēr saglabājas labas. Apprecas vēlu.
Sieviete dzīvo savā iekšējā pasaulē, kur prieka jūtas ir visai rets viesis. Piemīt visai interesanta un apbrīnojama iezīme: skaistums un pievilcība ar gadiem ne tikai mazinās, bet − tieši otrādi − arvien vairāk un vairāk pieaug. 30–35 gados Mežāzis izskatās labāk nekā 18 gadu vecumā. Šajā vecumā viņa arī vairāk patīk vīriešiem. Izdabāt Mežāža sievietei ir Sīzifa darbs: saviem pielūdzējiem un sev izveido dažādas mākslīgas barjeras. Mīlas un dzīves ceļā viņai ir daudz krīžu. Sabiedrībā izturas visai nopietni un noslēgti, bet ģimenē ir prasīga sieva un stingra māte. Starp Mežāžiem „modē” ir atraitnība.
Time after time I think "Oh Lord what's the use?"
Time after time I think it's just no good
Sooner or later in life, the things you love you lose
Nezinu vai tas ir nogurums vai stress, bet esmu viena. Varbūt es gribu būt viena, tāpēc man tā, tik slikti (tik bieži).
Bet nē, negribu.
Piedod, ka es tāda.
Well they tore you down
And they tore out your tongue,
And they made you kneel
For all the things that you'd done.
But you wouldn't cry,
You wouldn't beg,
You just screamed
And tore out your teeth instead.
And when they found you hangin in the woods,
You said at least now I don't have to be kind nor good.
I'll be cruel and I'll be obscene
Tear out my tongue,
I've been redeemed.
Navigate: (Previous 20 Entries)