^o_O^

Mēs augam viens otram. Tā ir nākamā stadija pēc "visu tikai man".

Izbaudīju mirkli skatoties saltajās, nekustīgu rozā mākoņu debesīs, domas kārtojās ķēdītē un es izvērpu kārtējo draugu un paziņu savienošanas stratēģiju rītdienai, (pēc tam gan neatceros, kā Viņi var būt savstarpēji pazīstami) risks man bieži ir sniedzis gandarījumu, nemanot esmu zaudējusi n smilšu maisus baiļu, nu atsakos saprast bailīgos. Neba es tāds noslīpēts dimants, tomēr kāpēc izlikties un ierauties, tas no malas tikpat skaidri redzams. Tik dažādos līmeņos esam un viens uz otru skatāmies.
Pusbiezās (Gizeh) lapiņas garšo pēc papīra, tās slēpj Aromatic choice labās izvēles gandarījumu, plānās drīz beigsies, tomēr kopumā uztīt izdodas glītāk ;> Atceros Andreja apmierinājumu par ātro pielekšanu. Cilvēki, kas ceļ pašapziņu ir jāpatur tuvumā
Vakar alkohols atteicās manī ieiet bez minerālūdens, iespējams "ir laiks" pietaupīt veselību un pateikties sirniņai par tās vareno darbību(?)

SWH Rock un austiņas-visur laiks

Dienas gandarījums - bluetooth savienojums starp laptopu un telefonu.