| vakar |
9. Mar 2008|14:17 |
bija atbraukuši draugi no vācijas. pat tādās pseidointelektuāļu vietās kā istaba,teātra bārs bija jāpiedzīvo neiecietība, šur tur pat rupja. par to, ka ārzemnieki, par to, ka vācieši. protams, mūsu pusē sen jau vairs nebija pusaudžu vecums, kad tādus komentārus, skatus, nievas nevarētu vienkārši laist garām. laidām jau, bet tomēr, man šādos brīžos pārņem tādas visaptverošas skumjas. un mazliet baiļu - dzīvojot Latvijā dažbrīd šķiet, ka nacisms vēl joporojām būtu iespējams. ka nav iespējams no iebakstīt eiropas vēstures atvilknē kā neprātīgi sāpīgu mācību.
es melotu, ja teiktu, ka pati nebūtu sašķobījusi degunu, ieejot iemīļotajā bārā un saprotot, ka tas ir pilns ar tūristiem vai vienkārši pilns ar vācu, angļu vai citu valodu. jā, esmu, un arī tas ir mazliet baisi. |
|