| |
[17. Sep 2008|23:25] |
viens no burvīgākajiem kopenhāgenas iespaidiem saistās ar albāniju. Anri Sala videodarbs, kas dokumentē Tirānas beautificalisation projektu. pilsētas mērs, bijušais mākslinieks, ņem un pārkrāso pilsētu. turklāt nevis vienkārši pārkrāso, bet TĀ pārkrāso
un tā veselām ielām un māju blokiem. kamera slīd, iefilmē apkārt esošo nabadzību, parastas socālisma mājas, mazliet neparastas vecākas, kādu pussagruvušu, uzraktu ietvi, cilvēkus un tam visam apkārt tās neprātīgās krāsas - tik sireāli. un pats mērs fonā apcerīgi stāsta kko šādā garā "citai pilsētai krāsas būtu kā kleita, bet šeit tie ir iekšējie orgāni. (..) šī varbūt arī ir nabadzīgākā pilsēta eiropā, bet nekur eiropā tā nav diskutēts par krāsām - virtuvēs, pagalmos, ielās utt"
un tā tiešām ir ģenealitāte vai vienīgais iespējamais solis - nonākot par mēru pilsētā, kurā čum un mudž no sociālām, ekonomiskām un nezkādām problēmām, kuras tā - žviukt!- neatrisināsi - un tādā brīdī pieņemt lēmumu, ka jā - tieši šis krāsu neprāts ir tas, pie kura jāķeras. un lai vēl kāds pasaka, ka tas nav lie-lis-ki!
un tā varbūt ir īstā metode, kā apieties ar samilzušu problēmu - izdarīt kaut ko pilnīgi absurdu. |
|
|