| nefokusēts radošums |
[9. Sep 2007|09:50] |
operacija orfejs lno: Keidža mūzika, kuru nemaz tik bieži Latvijā nedzird, Radio koris, kurš pēdējos gados ir kļuvis par vienu no jutekliskākajiem latviešu mūzikas instrumentiem un minimālisma mūzikai tik atbistoši lakoniski režijas paņēmieni - viss, lai paceltu vismaz metru no krēsla nacionālajā operā. bet man kaut kas pietrūka, jāatzīst. Varbūt vajadzēja pārlasīt mītu par Orfeju un Eiridīki pirms tam.
Ak jā, un gaismas režija bija brīnišķīga, beigās izmantoja dūmus un gaismas staru, kas veidoja tādu kā zaļu vilni/aizkaru, kas palēnām pārņēma arī publiku, uz brīdi atklājot, tad atkal aizklājot skatuvi. Efekts līdzīgs kā "degošajai baznīcai" Dānijā
Šī sakarā pārlasīju Keidža biogrāfiju wikipedijā un aizķērās lielisks formulējums: "He said that even before he chose a musical path, he had an unfocused desire to create." Man tiešām dažreiz liekas, ka ir cilvēki, kuru vienkārši ir talantīgi un tā ir vairāk vai mazāk nejaušība, kuru jomu viņi izvēlas (galvenais: izvēlēties). Tajā pašā laikā tā nefokusētā radīšanas sajūta gan jau pazīstama daudziem, nez vai tas vienmēr ir tikai fokusa jautājums.. |
|
|