| starp diviem dzirnu akmeņiem... sirds drūp jau ilgi ilgi vairs nezinu, kas notiks rīt bet gadi iet, un nekas neatliek kā palikt šeit un ciest ciest ciest. starp diviem dzirnu akmeņiem sirds bailēs klusi lūdz par rītdienu, kas atnāks līdz ar sāpēm un kristus seja sērīgā jau sen kā mieru nedod...
ir jāpaliek. starp diviem dzirnu akmeņiem. lai beigās uzvarētu dzīvi. un nāvi varbūt arī. lai klusumā tad plūktu no dabesīm vien augļus saldākos. tos augļus, kuri indes pilni briest lai acis aizvērtu man ciet uz mūžību tad tumsā slīgtu visa mana prāta pils.
starp diviem dzirnu akmeņiem. bez naida tagad, un bez sāpēm. ar saktienu, kas neredz vairs neko. vējš aizpūš serdes miltus prom. uz neatgriešanos. uz neatgriešanos. uz neatgriešanos.
starp diviem dzirnu akmeņiem pat atbalss nomirst reiz. viss. kas rakstīts debesīs ar bālu staru roku pārtop dzīves mirklī, sāpēs, bailēs, mokās.
šis psalms veltīts šā brīža situācijai, kad es nezinu, kā rīkoties, un kas mani sagaida turpmāk. sasodītas bailes jau ilgu laiku spiež uz galvu, un dažreiz liekas, ka miegs ir vienīgais veids, kā izglābties no tā visa, kas man jāpārcieš šobrīd. nemaz neprasiet, kas tas ir. viss kopā. un, es zinu, ka pārspīlēju visu kā parasti. pie visa vainīga mana ātrsirdība un līdz riebumam jūtīgais prāts. un dvēsele. viena nesaprotama dvēsele... labi, jāiet gulēt. rīts gudrāks par vakaru. - Mood:pessimistic
- Music:Katatonia - Journey through Pressure
|