ko lai saka... nejūtos es īpaši labi. kur man palikt? ko man domāt? ko teikt? un kā tev liekas? esmu kā starp diviem dzirnu akmeņiem. kā kalpojot diviem kungiem. un nevienam nevar izdabāt. lien vai no ādas laukā. lai skan skumjas dziesmas. tikai tām ir jēga, jo tās apdzied tikai patiesas izjūtas. gan pienāks diena, kad vairs īpašas dziesmas nebūs vajadzīgas. tad skumjas būs vienmēr. visa dzīve kā viena liela skumja dziesma. starp citu, Salamana Mācītāja grāmata Vecajā Derībā, Bībelē(tik sīkas norādes es rakstu potenciālajiem stulbeņiem reliģiskajā laukā, kas varētu manu sasodīto žurnālu redzēt uz random meklēšanu)ir ļoti jauks piemērs iznīcības triumfam. tā lūk. šovakar ir tāds iznīcīgs un iznīcinošs vakars. skumji. un neviens, NEVIENS nezin kā tas ir. pat es nē.