Dodiet man lūdzu vienu teslu un dažus roleksus un ledus cirtni - es jums parādīšu zvaigžnju lietu, es jums parādīśu supernovu
Leave a comment
mish mash
because i am a full grown lonely cat
12 February 2026 @ 01:33 pm
Vienīgais ieguvums, ka dažas love & light divine feminine “I don’t read news” draudzenes ir sākušas postot anti-patriarhālus uzskatus
Draugi. Apolitiskums ir variants tikai neitrālā, Nevis seksuālu un materiālu predatoru operētā pasaulē
Draugi. Apolitiskums ir variants tikai neitrālā, Nevis seksuālu un materiālu predatoru operētā pasaulē
12 February 2026 @ 12:16 pm
11 February 2026 @ 05:31 pm
06 February 2026 @ 10:56 am
ja tā ira mēle, tā ir cita mēle. ja es cepu mēli, tā ir mana mēle. ļeņins, 2025
tas materiāls ir dūmakains. kaut kur blakus ir gabals ar mizu. gaidu pie televizora, kad man atvedīs substack. pagrieziens, ko paņēmi, ir pazudis. priekšā saliktas vairākas bildes, uz tām tu negribi skatīties un aizmirsti. slava ir graujoša, tu lasi. ekrāna placenta, nu nevar tur neko saskatīt. notīrīt arī nevar, jo tu neej pret dabu. tas ir sastāviņš, kas piebraucis priekšā logam. vai nu jāgaida saraksts, vai jāveras matētā burkā. burka ir kļuvusi par daļu no sejas kā fiksīvs maskas gabals. sejai priekšā ir saliktas garlikas. tu esi iespundēts plauktu noliktavā, turklāt ar seju cieši klāt tām burkām uz tiem plauktiem. skatiens nav tas, kas var pakustināt ķermeni. skatiens ir atkarīgs no ķermeņa, viņš gaida, viņš tikai grib redzēt, bet ķermenis ir uzkarināts uz sevis vērošanas fiksīviem. skatienam jāiemācās kustināt lietas. vismaz tiktāl, lai varētu pastumt malā tāfeli. vai skatiens ir stiprs un to spēj? viņam jau sāk veidoties atvilktnes, kur tas jau kādreiz kaut ko noglabāja, kas noderēs, kad atvilktņu vēl nebija. ja skatienam dod laiku, viņš to spēs, jo viņš nevar raudzīties miglu bildē. sastāvējušos strāvojumu pakotne, kā plakāts, kā tapete. tikai kāpēc tas viss ir tik tuvu sejai? kur ir distance? skatiens grib strādāt, bet prāts nogurst. atstāj viņu vienu, un viņš redzēs. citi jau redz. mēs palikām tur, kur mums neiedeva. un tagad tas nāk vāliem un nesaprotams. fiksītis ir priekšā, un dari, ko tu gribi.
tas materiāls ir dūmakains. kaut kur blakus ir gabals ar mizu. gaidu pie televizora, kad man atvedīs substack. pagrieziens, ko paņēmi, ir pazudis. priekšā saliktas vairākas bildes, uz tām tu negribi skatīties un aizmirsti. slava ir graujoša, tu lasi. ekrāna placenta, nu nevar tur neko saskatīt. notīrīt arī nevar, jo tu neej pret dabu. tas ir sastāviņš, kas piebraucis priekšā logam. vai nu jāgaida saraksts, vai jāveras matētā burkā. burka ir kļuvusi par daļu no sejas kā fiksīvs maskas gabals. sejai priekšā ir saliktas garlikas. tu esi iespundēts plauktu noliktavā, turklāt ar seju cieši klāt tām burkām uz tiem plauktiem. skatiens nav tas, kas var pakustināt ķermeni. skatiens ir atkarīgs no ķermeņa, viņš gaida, viņš tikai grib redzēt, bet ķermenis ir uzkarināts uz sevis vērošanas fiksīviem. skatienam jāiemācās kustināt lietas. vismaz tiktāl, lai varētu pastumt malā tāfeli. vai skatiens ir stiprs un to spēj? viņam jau sāk veidoties atvilktnes, kur tas jau kādreiz kaut ko noglabāja, kas noderēs, kad atvilktņu vēl nebija. ja skatienam dod laiku, viņš to spēs, jo viņš nevar raudzīties miglu bildē. sastāvējušos strāvojumu pakotne, kā plakāts, kā tapete. tikai kāpēc tas viss ir tik tuvu sejai? kur ir distance? skatiens grib strādāt, bet prāts nogurst. atstāj viņu vienu, un viņš redzēs. citi jau redz. mēs palikām tur, kur mums neiedeva. un tagad tas nāk vāliem un nesaprotams. fiksītis ir priekšā, un dari, ko tu gribi.
03 February 2026 @ 04:25 pm
#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā
Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja
Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja