mazie, vecie īru vīriņi

7 dienas un 5 maizes kukulīši
will you marry me?

virtuālā pastaiga pa nākamo 7 (+5) mēnešu mājām

kāpēc mums tik ļoti vienmēr gribas domāt tikai par sevi?
gan dalot mājokli ar vecākiem, gan izvēloties, vai un par ko balsot vēlēšanās?
kā tad ar kopējo labumu un lēmumiem, kuru ietekmi var just tikai pēc vairākiem gadiem?
pat tad, ja paši nedzīvosim latvijā vai nedzīvosim vispār

ko man tagad darīt, kad piešķirtā stipendija ir mazāka nekā studenta iztikas minimums?
cerēt uz siltu ziemu ar mazāk elektrības žetoniņiem, lētām segām un neplīstošiem divriteņiem

tik ļoti nepiederīga rīgai kā šodien vēl neebiju jutusies nekad
laikam jau tāpēc, ka vairs patiešām nepiederu
un man nepieder
bet kas pieder?

sēžam klusējot
abi jauniem matu griezumiem

check
ar zuppa inglese, passionsfrucht un grüntee matcha

izlasīju ievadu no 'swiss watching: inside europe's landlocked island'
esmu daudz vairāk ieinteresēta tūlīt pat lasīt tālāk nekā 'the white tiger', par kuru kritiķi norāda, ka 'the pages turn themsleves'
(varbūt tāpēc, ka 'swiss turn me (on)')

pavisam vienkārši
ar reibinošu gespritzt rotwein un musique en route

vienojāmies, ka 'am donnerstag und sonntag - nur deutsch' ir labs veids, kā mani piespiest runāt, ne tikai klausīties un saprast

emī visu dienu esot meklējis sasa

'A New York City filmmaker and cyclist has launched a painful online crusade to push authorities to ticket motorists who park in bike lanes'

nu, re, es tagad esmu novērtēta zemāk par minimālo algu
jej

varētu arī āgenskalna mauriņos: kafija, kūkas, saulespuķes un ping-pongs

tagad pēc matu mazgašanas vienmēr smaržošu kā džins ar toniku