ŠODIEN AP 17:50 UZ MERĶEĻA-BARONA IELAS STŪRA

puisis: nu, iģi že skareje, bļaģ.
?bļaģ?: idu uže.
puisis: kamu skazal, skareje, bļaģ, suka!
?bļaģ, suka?: ja že skazala, što idu! (pieklusināti) sam ti suka...
puisis (paspējis jau uzskriet uz merķeļa ielas, apcērtas un dusmīgs nāk atpakaļ): što? što ti skazala? (sāk ?bļaģ, suku? grūstīt, domāju jau, ka sitīs. pēc tam strauji apgriežas un iet atkal pāri merķeļa ielai)
puisis: nu, skareje že, idjom!
?bļaģ, suka? klibo no aizmugures tikpat ātrā solī.
kad viņi jau ir šķērsojuši merķeļa ielu (pa pusei pie sarkanās gaismas), puisis saņem viņas roku un kaut ko skaidrodams, brutāli pārvelk pāri barona ielai (viņa paklausīgi seko).
mans skats uz mirkli pievēršas luksoforam. pēc tam viņi vairs nav redzami.
mīlestība?