šorīt, kāpjot pa trepēm un smaidot (bārdā) par ķibilda muļķīgo kreklu un vesti, iedomājos, ka man taču vajadzēs vismaz nedēļu tikai tam, lai beidzot sašķirotu visus 5 gadu krājumus
jāsāk plānot, lai 11.jūlijā no manis ne te, ne tur, ne kur citur nekas nepaliek
un lieki piebilst, ka šobrīd domāju tikai par laiskošanos svītrotā šūpuļtīklā
nu, labi, nedaudz arī par kuš ballīti