un vēl vakar, skatoties uz to filmu kanālā un uz pāris metru attālumā sēdošo traumu un dāvidu, gribēju, lai man arī ir kāds blakus sēdētājs
vai kāds, kas negaidot apskauj un noglāsta kaklu vai uzpūš siltu elpu, vai ietin lakatā
muļķīga iedoma
jo divi mēneši un manis te vairs nav
ar visām domām un mērķiem
un krēsliem, panīkušajiem telpaugiem, wok un sulu spiedi traumas robežu ielā