šorīt mājās aizmirsu maku.
ko nu?
ēst nav ko, a nopirkt arī nevar.
varētu jau arī neēst, bet vai mans vēders būs mierā?
drīzāk jau nē.
ap 12:00 dzirdēs.

apskaužu cilvēkus, kuriem vēders nekad neburkšķ.
tā labdabīgi apskaužu.
jo manējais vienmēr to dara neatbilstošakajās vietās un laikos.
nu, piemēram, 8.klases latviešu valodas olimpiādes laikā.
tad nu ņēmos krekšķināt un knosīties, cik manos spēkos.

par citiem trokšņiem runājot.
man vienmēr bijis neērti sabiedriskajās tualetēs.
nu, ja ar vēderu problēmas.
jo, pirmkārt, slēpotāju pozā vispār grūti kaut ko izdarīt, otrkārt, arī trokšņot, ja aiz durvīm rinda, ne visai.
to laikam sauc par kompleksu.
nu, ja, tad es atzīstos, ka man ir komplekss.
re, ko var par sevi atklāt, ja mājās atstāj maku...