šorīt nosala deguns (lai gan ārā bija tikai nieka 10min).
deguns vispār man dikti jutīgs (tāpēc, ka garš?).
pret aukstumu, jo izsenis tika apsaldēts vienā klases izbraucienā uz nacionālo teātri (kopā ar skolotāju ēriku zālīti savulaik ar vilcienu braukājām visai bieži).
un tā kā līdz izrādes sākumam parasti bija daudz laika, visi draudzīgi pastaigājām pa vecrīgu, bastejkalnu un vēl šur tur (laikam dažu reizi arī līdz "pingvīnam" un "makdonaldam").
parasti vismaz stundu.
bez pabūšanas iekštelpās.
nu, un kopš tās reizes mans deguns aukstumā apsalsts un kļūst balts.
ja tajos mirkļos to nesāk sildīt, tad var nosalt un nokrist.
tā vismaz es kādreiz domāju.


ozolkungs arī tāds biku jocīgs palicis.
bet tam nav nekāda sakara ar manu degunu.