nepārtraukta runāšana pa tel. (santiņš saka, es esot ļoti laipna. nu, kad runāju ar svešiem onkuļiem. arī tantēm. jā, laikam jau vairāk ar tantēm, jo onkuļus jau vairāk LIELĀ nauda, ne sociālās lietas interesē, tāpēc arī man nezvana. bet tie, kuri zvana, dara to bieži - laikam jau tāpēc, ka es tik laipna) un bizošana pa visiem kabinetiem (un pašlaik vienīgo gaiteni, jo drīz būs vēl viens - mūsu vajadzībām tika izlauzta un tad atkal ielikta siena, tādējādi izveidojot mazu gaiteni ar spoguli galā (vienā vakarā biju ielīdusi "otrā pusē", nu, jaunajā biroja daļā, un taisni vai sabijos, ka man pretim kāds stāv - muļķe - tas mans spoguļattēls)).
uh, piekusi šitik garu teikumu rakstot.

smadzenes apstājušās.
nu, tāda sajūta, ka it kā domā, bet nodomā vienlaicīgi.
stāv uz vietas.
nu, jā, kur gan šīm iet.