droši vien vienīgais augstprātīgais te esmu es pati
jo šķiet, ka tas, ka visapkārt dzīvo finanšu eksperti, uzņēmēji un ārsti, kuriem burbuļvannas un mēbeles piegādā ar helikopteriem, rūpīgi iekoptos dārzos zāli pļauj dārznieki un māju tīra uzkopšanas dienests, kamēr paši brauc land roveros un maserati un sauļojas piemājas baseinos, ir viens no iemesliem, kāpēc es te nekad nejutīšos piederīga
ar savu veco mehānisko zāles pļāvēju, kravas divriteni kā vienīgo transporta līdzekli, 1959.gadā būvēto un pēc uzlabojumiem alkstošo māju, mežonīgo dārzu, neiroatšķirīgo ģimeni, ieilgušajām lielajām skumjām un ilgām pēc ķelnes ar brīvmāksliniekiem, tumšādainu, savulaik no austrumvācijas pārbēgušu geju un ballīšu karaļiem kā kaimiņiem