šodien salamājām vienu velosipēdistu, kas, !braucot! pāri gājēju pārejai un pēc tam pa ietvi, no aizmugures pamudinoši sauca 'davai! davai!'
un es to ne kā kājāmgājējs
es to kā velobraucējs caur karstumiem, saliem un lietiem
(un ne jau mēs laiski vazājāmies pa priekšu, bet bezmaz skriešus ar bērnu ratiem)

manā dāvanu 'saraksta' augšgalā ir iedvesma un miegs
tikai
kā lai pirmo pasniedz cilvēkam, kam līdz jaungadam jāpabeidz maģistra darbs
un otro zīdaiņa mammai