braukt uz centru nebija prātīgi - stāvot sastrēgumos (te ir šauras ielas, tāpēc velosipēdista izredzes izspraukties starp auto kolonnām ir diezgan nelielas) pavadīju vairāk laika kā minoties; saķēru iesnas un karstumu vaigos un smagumu uz krūtīm
bet rouzijas zīmētās ziemassvētku kartītes konkursam ir CHNI birojā + somā 2 labdarības veikala grāmatas par sievietēm narkomānēm un ceļotājām

bet tad, kad vēderā sapiparota lēcu-tomātu-bazilika zupa un ingvertēja ar medū samērcētiem riekstiem, sēklām un aprikozēm, tad atkal kļūst labāk un gribas pagulēt

pušums uz ceļa kā pūžņojoša actiņa - raujas mazāks un mazāks