jākļūst fiziskākai, uzsvaru no kājām pārnesot uz vēderu

belfāstas žagatas ir resnākas pat par londonas baložiem


un ormeau parkā pulcējas visi pilsētas suņi (izņemot saskanīgo pāri no kaimiņu mājas)
šodien iemīļoju jau apnikušo belfāstu no jauna

dienvidbelfāstas hipnotizējošais zaļums un lietojamie veloceliņi
un amerikāņi ar savu ekonomiku un vāverēm

ai, kā sagribējās
nākamgad jūlijā izrāžu jau vairs nebūs
tā man šeit pietrūkst
arī nelielas, nedaudz snobiskas, bet ne pārāk smalkas tējnīcas vai kokteiļbāra
un nobružātās lmc 'ēdnīcas' (lai gan no ārpuses apskatītā, bet neizpētītā milzu galerija uz falls road varētu apmierināt manu izsalkumu)
kafejnīcas te slēdz 19.00, bet parkus jau 17.30

un vēl man ik pa laikam sagribas metakafē 'bohēmu'
apčamdīt kanti
un satikt ievu a.
pārējos arī

vējš cavehill virsotnē gāž no kājām, lietus izmērcē un, nomaldoties no takas lejup, avenāji saskrāpē kājas
bet otra roka sasilda tavu
un acis priecājas par krāsām