13 May 2008 @ 12:41 pm
 
un es noteikti saņemšos izgriezt un salīmēt spuldzītes uz trepjutelpas gaismas slēdžiem
 
 
13 May 2008 @ 02:00 pm
 
sajūta, it kā manī būtu sabāzta stikla vate
vairāk nav vietas, jo tā deniņos cenšas spraukties laukā
un tikko klausulē māsai iekunkstēju tikpat kaitinoši kā reizēm mamma
tas no spinātu salātiem vai piparmētru saldējuma?
vai tomēr bezgaiss
 
 
13 May 2008 @ 02:05 pm
 
tikko trauma gribēja cept kūku minai un man
tagad manā vietā ir dāvids
bet vispār tas ir tikai godīgi
pret manu glikozi un potenciālo aptaukošanos
 
 
13 May 2008 @ 03:07 pm
 
tick-bone encephalitis
 
 
13 May 2008 @ 03:16 pm
 
man ir tendence atkārtot vārdus
skolotāja pērkone savulaik nav pratusi atradināt
lai gan nefromālā sarunā tam piemīt zināma deva šarma
pat diezgan zināma deva